Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās, uzņēmumu ienākumu nodokļi, muitas nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī. Tāpat vairāk, nekā plānots, iekasēts akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem un akcīzes nodoklī par dabasgāzi.

Gada pirmajā ceturksnī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,367 miljardi eiro, kas ir par 0,1% vairāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 913,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,9% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 623,7 miljonus eiro, kas ir par 5,8% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 285,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 140 miljonus eiro, kas ir par 5,1% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 68,3 miljonus eiro, kas ir par 3,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 49,7 miljonus eiro, kas ir par 15% mazāk, nekā plānots, par alu - 10,3 miljonus eiro, kas ir par 3,5% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 8,8 miljonus eiro, kas ir par 1,2% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 177,9 miljoni eiro, kas ir par 58% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 110 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,8% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 33 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 19 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 16,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 13,6 miljonus eiro, kas ir par 6,6% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 7,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,4% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 1,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 3,255 miljardus eiro.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pirmajā ceturksnī tika pārpildīts par 1,6% jeb 54,4 miljoniem eiro. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē, un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu par 66,3 miljoniem eiro jeb 59,5%.

Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā kāpumu darba samaksas fondā. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šogad pirmajā ceturksnī aprēķinātais darba samaksas fonda kāpums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, palēninājās no aptuveni 10% pērn līdz 5,6% šogad, ņemot vērā zemāku vidējās darba algas pieaugumu tautsaimniecībā un nodarbināto skaita samazināšanos.

Finanšu ministrijā atzīmēja, ka no 2025.gada 1.janvāra paaugstināta minimālā alga no 700 eiro līdz 740 eiro. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā ceturksnī bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 67,9 miljoniem eiro jeb 6,3% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 623,7 miljoni eiro, kas ir par 49,7 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

"Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos ieņēmumos izteiktāk atspoguļosies fiksētā neapliekamā minimuma - 510 eiro mēnesī - ieviešana, to piemērojot visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, tādējādi mazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma tempiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," pauda ministrijā.

Savukārt PVN ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 913,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī.

PVN iemaksas šogad pirmajos trijos mēnešos palielinājušās par 3,1% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, norādīja ministrijā, vienlaikus izceļot pieaugumu operācijās ar nekustamo īpašumu, būvniecībā un mazumtirdzniecībā. Tajā pašā laikā PVN atmaksas šogad pirmajā ceturksnī palielinājās par 7,1% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni, tām būtiski pieaugot šogad martā. Lielākas atmaksas veiktas būvniecības, apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības nozarē.