«Ir daudz metožu, kā aprēķināt ēnu ekonomikas apmēru, bet neatkarīgi no aprēķina metodes tendences ir skaidras,» konferencē par ēnu ekonomiku teica ministrs. «Mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika pēdējo desmit gadu laikā Lietuvā ir sarukusi par 10%,» viņš piebilda.

Šapoka sacīja, ka par ēnu ekonomikas samazinājumu liecina arī tas, ka kopš 2017.gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieaug straujāk nekā patēriņš.

Ministra sniegtie dati liecina, ka PVN ieņēmumi pērn pieauga par 8,5%, bet patēriņš palielinājies par 6,3%.

«Kad es iepriekš sacīju, ka nodokļu nomaksai vajadzētu būt modes lietai, daudzi smējās. Bet tagad es domāju, ka tā ir kļuvusi par modes lietu,» paziņoja Šapoka un piebilda, ka, viņaprāt, «situācija mainās, un mums par to ir jāpateicas Lietuvas iedzīvotājiem».

Kā veiksmīgas iniciatīvas ēnu ekonomikas samazināšanai ministrs minēja šā gada pirmajā pusē īstenoto nodokļu amnestiju, kā arī čeku loteriju. Viņa skatījumā, ēnu ekonomikas samazinājums daļēji saistīts ar pozitīvām tautsaimniecības attīstības tendencēm.

Lietuvas valdības iepriekš publiskotas aplēses liecina, ka ēnu ekonomika valstī pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājusies par 1%, tomēr dažādi aprēķini liecina, ka tā joprojām veido 15-23% no iekšzemes kopprodukta, kas ir virs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vidējā rādītāja.