Nodokļu administrācijai cīņā ar nodokļu nemaksātājiem piedāvā piešķirt lielākas pilnvaras – juridiskās personas informēt par negodprātīgiem darījumu partneriem un nodokļu parādus piedzīt no to personu makiem, kuri rīkojušies uzņēmuma vārdā, kaut arī nav valdes locekļi.
To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kuru spēkā stāšanās paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Aptaujāto uzņēmēju viedokļi par šiem jauninājumiem bija pozitīvi, un vienlaikus skanēja pretjautājums par šo normu praktisko piemērošanu.
Varēs vērst piedziņu
Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka grozījumi pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.
Tikai četri gadījumi
Vairākiem DB aptaujātajiem bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka kopš 2015. gada 1. janvāra VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Atbilstoši VID sniegtajai statistikai, no brīža, kad stājās spēkā likuma izmaiņas (tas ir, četru gadu un sešu mēnešu laikā), ir konstatēti tikai četri gadījumi, kad ir bijis pamats pieņemt lēmumu par komercsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk – lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu). Šie dati arī liek uzdot jautājumu, vai jaunās normas apstākļos būs identiski «sasniegumi» vai tomēr būs jūtams progress.
Pilnas atbildības SIA
«Ja šo priekšlikumu šādā formā akceptēs, tad Latvijā visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļūs par pilnas atbildības sabiedrībām, vismaz pret valsti,» secina Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa pieļauj, ka tādas normas ieviešana Latvijā var nonākt uz Eiropas Tiesas tiesnešu galda. «Ja ideju ievieš, tad tas nozīmē, ka Latvijas SIA dalībnieki būs ar pilnu personīgo atbildību pret valsti par šīs SIA nesamaksātajiem nodokļiem, bet analogās sabiedrībās ar ierobežotu (nodalītu) dalībnieku atbildību citās ES dalībvalstīs būs citādāk?» retoriski jautā E. Egle. Viņa norāda, ka Ltd (limited) ir ļoti populāra forma, kura dalībnieku atbildību ierobežo ar konkrētu apmēru. «Savukārt, ja nodokļu administrācija varēs izvēlēties, «kurš» tad ir tas, pret kura personīgo maku vērst piedziņu par nesamaksātajiem nodokļiem, tad jautājums, pēc kādiem kritērijiem to darīs, kā šo cilvēku izskaitļos?» jautājumu kalnu ieskicē E. Egle.
Visu rakstu lasiet 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
