Tā Dienas Biznesam norādīja jurists Māris Ruķers. 

DB jau rakstīja par plašām debatēm Saeimā, kuras ierosināja deputāte Juta Strīķe, saredzot nejēdzības likuma grozījumu Par nodokļiem un nodevām anotācijās, kur tika runāts par soda mēriem, kurus VID saredz iespēju uzticēt automātiskām sistēmām. Jau 25. septembra Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē, kas faktiski tika veltīta tikai šim jautājumam, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātiem norādīja, ka konkrētajos grozījumos tiek noteikti tikai sodi, bet pamats ir meklējams Administratīvās atbildības likuma 164. pantā, kas spēkā stājas no 2020. gada 1. janvāra.

Likuma Par nodokļiem un nodevām sadaļā Ierobežojumi un administratīvā procesa ietvaros noteiktā atbildība 125. un 126. pantā ir definēta skaidra materiāla atbildība par dažādu nodokļu deklarāciju neiesniegšanu laikā. Pašos likuma pantos nav ne vārda par to, ka automātiskās sistēmas varētu pieņemt lēmumus par sodiem, tas pieminēts anotācijās.

I. Jaunzeme, norādot uz Administratīvās atbildības likumu, kas, viņasprāt, šādus tīri automātiskus sodus paredz, 25. septembrī argumentēja, ka deklarāciju kavētāju skaitliski ir ļoti daudz, tādēļ sodīt automātiski būtu ļoti ērti. I. Jaunzeme arī uzsvēra, ka darbošanās ar šādiem ļoti vienkāršiem pārkāpumiem tik lielā skaitā aizņem daudz laika. Šo laiku VID amatpersonas varētu veltīt, konsultējot godprātīgus nodokļu maksātājus.

Ievērojot, ka deputātu viedokļi jautājumā bija ļoti atšķirīgi, pieļaujams, ka likumprojekts Saeimā varētu tikt izskatīts ar domu par automātisko sodu netraucētu iespējamību, tomēr eksistē vairāki šķēršļi, pirmais no kuriem ir paši likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumi. Proti, tajos nav pateikts, ka sodus uzliek automātiska sistēma. Sekojoši – ar šo likumu norma netiek noteikta, jo likumprojekta anotācijām ir jābūt pamatojumam. Anotācijas ir svarīgas izpratnei pašiem deputātiem un norāda tiesību akta ietekmi uz sabiedrību, uz esošo tiesību normu sistēmu, uz atbilstību starptautiskajām tiesībām un izpildes nodrošināšanu. Lūk, pēdējā anotācijas ietekme, iespējams, tiek ņemta vērā. Proti, ja anotācijā kaut kas tiek pateikts par nodrošināšanu un ir cits likums, kas pieļauj lēmumu pieņemšanu automātiski, tad VID to realizē. Nelaime ir, ka neviens likums to skaidri nepasaka.

Visu rakstu lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.