Tāpat tiek vērtēta iespēja korupcijas risku draudiem pakļautāko VID struktūrvienību vadītāju rotāciju veikt ne tikai dienesta iekšienē, bet visā valsts pārvaldē kopumā, proti, šo struktūrvienību vadītājus pārcelt ārpus darba VID.

Reizniece-Ozola atzina, ka jaunajai apvienotajai struktūrvienībai vadītājs varētu tikt meklēts ne no pašreizējo darbinieku vidus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka rotāciju un struktūras izmaiņas nevajagot sasteigt, jo neesot nepieciešams apmainīt dažus cilvēkus vietām, ja nekas nemainītos.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA norādīja, ka līdz tam, kamēr nav pieņemti konkrēti lēmumi saistībā ar iespējamām strukturālām izmaiņām iestādē, VID no plašākiem komentāriem atturas.

Kā atgādināja ministre, VID vadītājai Inārai Pētersonei ir laiks līdz maija sākumam, lai panāktu tā dēvētajā «melnajā sarakstā» iekļauto negodprātīgo VID darbinieku atbrīvošanu. Reizniece-Ozola nevēlējās atklāt aptuvenu skaitu, cik cilvēkiem būs jāpamet darbs VID, piebilstot, ka īpatsvars esot liels. Patlaban vēl neviens neesot atlaists, daži gan paši aizgājuši no VID.

Tāpat VID esot jāstrādā, lai uzlabotu pakalpojumus, piemēram, pie mediācijas starp VID un konkrētiem uzņēmumiem, lai risinātu konfliktus pirms tiesas.