To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

«Grozījumi pēc būtības skar divus jautājumus. Pirmkārt, konsignācijas preču pārrobežu piegādes ES ietvaros (piemēram, A pārdod preces B, bet B kļūst par preču īpašnieku tikai tad, kad tas ir atradis pircēju C; tādēļ tehniski sanāk, ka A aizved savas preces pāri robežai un tur B valsts noliktavā). Otrs jaunums skar t.s. darījumu ķēdes (t.i., ja preču piegādē iesaistīti starpnieki; piemēram, preces fiziski transportē ES ietvaros no A uz D, bet īpašuma tiesības uz precēm iegūst B un tad – C jeb neierobežots skaits starpnieku dažādās ES valstīs),» grozījumu būtību skaidro J. Taukačs.

Viņš norāda, ka parasti preču piegādēm PVN piemērošana seko preču fiziskai kustībai. «Tas nozīmē, ka līdz šim parasti Latvijas uzņēmumam, aizvedot savas preces uz citu ES dalībvalsti uz konsignācijas noteikumu pamata, būtu jāreģistrējas šajā citā valstī kā PVN maksātājam un jāpiemēro tās valsts PVN, kad pircējs galu galā kļūs par īpašnieku. Latvijā jau tagad šādiem gadījumiem ir spēkā atvieglojums, kas ļauj citu dalībvalstu piegādātājiem nereģistrēties Latvijā. Tagad šāds atvieglojums strādās arī uz otru pusi – Latvijas uzņēmumiem izvedot savas preces uz citas ES valsts noliktavu un turot tās tur ne vairāk kā 12 mēnešus,» tā J. Taukačs.

Citi svarīgi smalkumi

Iecerētie grozījumi paredz, ka PVN likums būs saskaņots ar grāmatvedības likumā paredzēto rēķinu glabāšanas kārtību. «Proti, PVN maksātājs būs tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto PVN rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskajā formā,» norāda J. Taukačs. Viņš vērš uzmanību, ka turpmāk visās jomās, kur piemērots vietējais reverss, jānorēķinās, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, t.sk. arī darījumos par saņemtajiem kokmateriāliem un metāllūžņiem, kā arī ar to piegādi saistītiem pakalpojumiem.

Visu rakstu lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.