To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta  PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme. 

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi  arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām  samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka  šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

5% likme attaisnojusi

Zemkopības ministrijai līdz 2020.gada 1.augustam jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par 5% PVN likmes ieviešanas efektivitāti. "Samazinātā - 5% - PVN likme sevi ir attaisnojusi, jo par 6% pieaudzis nodokļu maksātāju skaits nozarē (kopējais PVN maksātāju skaits valstī sarucis), kas nozīmē, ka uzņēmēji iznāk no "pelēkās zonas",  lauksaimnieku produkcijas vērtība pieaugusi par 6%, un kopējā ar 5% PVN apliekamās produkcijas vērtība pieaugusi par 19%,"  uzsvēra zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts. 

Viņš atgādina, ka 2017. un 2018. gads ir uzskatāms par neražas gadiem, savukārt 2019. gads ir normāls gads. "2018. gadā salīdzinot ar 2017.gadu, nozarē algas pieaugušas par 9,5% savukārt  2019.gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu šis kāpums jau ir bijis 14%, kas nozīmē, ka samazinātā PVN likme pozitīvi ietekmējusi algas,»  skaidroja J. Eglīts.  

Interesanta aina paveras analizējot samazinātās - 5% - PVN likmes fiskālo ietekmi. Proti, sākotnēji bija prognozēta 5,9 milj. eiro, taču 2018. gadā faktiskā ietekme bijusi tikai 3,4 milj. eiro apmērā un 2019. gadā tā  pirmajos deviņos mēnešos bija 3,6 milj. eiro. J. Eglīts norāda, ka arī veikalu plauktos cenas minētajiem produktiem bijušas mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā - Latvijā cenas samazinājušās par vidēji 11,7 %. "PVN likmes samazināšana ir nozīmīgs instruments, kas mazina ēnu ekonomiku un tās izraisīto cenu kropļošanu. Līdztekus palielinās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi - samazinātas PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē augļkopības un dārzkopības uzņēmumu naudas plūsmu," uzsvēra J. Eglīts.

21,4 milj. eiro liktenis

Lauksaimnieki un pārtikas pārstrādātāji iestājas par PVN likmes pazemināšanu arī pārējiem pārtikas produktiem. Tā Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure, norādot uz pozitīvajiem procesiem, kas attīstījušies pēc 5% PVN likmes noteikšanas augļiem un dārzeņiem, aicināja to ieviest arī maizei, gaļai, pienam, zivīm, olām. "Tas ir būtiski maza un vidēja līmeņa ienākumu saņēmējiem, kuri pārtikai tērē līdz pat 50% savu ienākumu," uzsvēra I. Šure. 

Savukārt J. Eglīts norādīja, ka ir veiktas aplēses par  samazinātās PVN likmes  5% apmērā ieviešanu svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem ietekmi. "Tā rezultātā vidēji par 10,1% samazināsies cena svaigai gaļai, pienam - par 10,3%, olām - par 3,9%, vienlaikus pieaugs patēriņš svaigai gaļai par 2,9%, svaigām zivīm - 4.1%, piena produktiem par 6,6%, un olām - 0,3%," tā J. Eglīts.

Viņaprāt, jo vairāk naudas paliek cilvēkiem, jo vairāk līdzekļu tiek novirzīti pārtikai un faktiski "ietaupītais" PVN atgriežas atpakaļ lielāka skaita pārtikas preču iegādē vai arī citu preču pirkumos. Aplēses rāda, ka, samazinot PVN likmi gaļai, ietekme uz budžetu varētu būt 9,1 miljons eiro (ietaupījums mājsaimniecībām 7,8 milj. eiro), zivīm - 1,3 miljoni eiro (ietaupījums mājsaimniecībām 0,9 milj. eiro), piena produktiem - 9,07 milj. eiro (ietaupījums mājsaimniecībām 5,4 milj. eiro), olām - 1,87 milj. eiro (ietaupījums mājsaimniecībām 2.2 milj. eiro). 

Kopumā četras produktu grupas pirmajā gadā radītu fiskālo ietekmi 21,34 miljonu eiro apmērā. Pēc J. Eglīta sacītā, samazināta PVN likme atstāj netiešu ietekmi uz CO2 un SEG emisiju samazināšanu, jo samazinās šo preču imports no Polijas un citām ES dalībvalstīm. "Samazinātās PVN likmes ieviešana mazina arī nezināmas izcelsmes produktu apriti," tā J. Eglīts.

Ārvalstu prakse 5% PVN likmi vēlas grāmatu un preses izdevēji un grāmatu. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atgādināja, ka krīzes laikā 2008. gadā nozarei uz laiku tika paaugstināta PVN likme, bet tagad jau ir 2020. gads un joprojām nav izdevies panākt tās atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Lai arī 2018. gadā, bijis aprēķināts, ka  samazinās PVN likmes presei ietekme uz valsts budžetu būtu 2,3 miljoni eiro, taču tagad jau šis skaitlis būtu vēl mazāks, jo preses patēriņš sarūk. 

G. Līcis arī norādīja, ka tā dēvētajās vecās demokrātijas valstis preses izdevumiem PVN likme ir 0-5%.  Arī  Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka piemetināja, ka grāmatas un prese ir tās divas nozares, kas lielākajā daļā ES valstu bauda īpašus apstākļus nodokļu ziņā.  

PVN likmes samazināšana nozarē samazinātu apgrozāmo līdzekļu apmēru, kas ļautu palielināt algas darbiniekiem un atlīdzības autoriem, kā arī grāmatu iepirkumus bibliotēkām.  Bez tam pēdējo gadu laikā par 15% krities bibliotēku krājumos iepirkto grāmatu daudzums. Pēc aptuvenām aplēsēm no  PVN likmes samazināšanas  vasts maks zaudētu nepilnu viel miljonu eiro.

Mazāks PVN lai atbrīvotos no "ēnas"

"Esam veikuši garu un cerībām pilnu ceļu divu gadu garumā, strādājot nozares pašsakārtošanās virzienā, kas ir vecinājusi pelēkās zonas samazināšanos nozarē," uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. 

Viņš uzsvēra, ka no parlamentāriešu lēmuma būs atkarīga nozares nākotne, jo sadarbībā ar Ekonomikas, Finanšu ministrijām, Valsts ieņēmumu dienestu  izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz nozares iziešanu no pelēkās zonas. "Tas paredz noslēgt ģenerālvienošanos, kas paredzētu būtisku lielāku minimālo algu (stundas likmi) un ieviešot samazināto (12%) PVN likmi kā to ir īstenojušas 18 ES dalībvalstis un kā to paredz Eiropas Komisijas 2009. gada direktīva," uzsvēra J. Jenzis. 

Viņš norāda uz Eiropas Komisijas secināto - nozare ģenerē augstu pievienoto vērtību, lielu darbaspēka ieguldījumu un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu komponenti. "Šis lēmums būs svarīgs tūrisma konkurētspējai un attīstībai, jo ēdināšana ir būtiska tūrisma sastāvdaļa," tā J. Jenzis. Viņš  aicināja samazināto PVN ieviest jau no šā gada 1. jūlija.

Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atgādināja par ieguvumiem, ko radīja situācija  tad, kad PVN likme līdz 12% tika samazināta izmitināšanas pakalpojumiem, tādēļ arī sabiedriskajai ēdināšanai būtu jāsamazina likme. Turklāt sabiedriskā ēdināšana ir jāvērtē tūrisma - tātad eksporta kontekstā, jo tas nav tikai vietējais patērētājs. 

J. Jenzis arī nodokļu slogs, tā dēvētajiem, dzīvesstila restorāniem ir daudzkārt lielāks salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto, piemēram, Polijā ražotos pusfabrikātus, tos vienkārši uzsildot un pasniedzot apmeklētājiem. "Dzīvesstila restorāni ne tikai iepērk pārtikas produktus, bet tajos strādā ar pavāri, kuru māksla ir interesanta arī tūristiem, taču tie nevar izdzīvot ar pastāvošo (viskrasāk tieši darbaspēka) nodokļu slogu, turklāt šajā jomā arī nav iespējas cilvēku darbu aizstāt ar tehnoloģijām," skaidroja  J. Jenzis. 

Viņš norādīja, ka dati tika iegūti, veicot pētījumu, kuri rāda: darbaspēka izmaksas ir 50- 60% un tādējādi daudzi ir spiestu atrasties pelēkajā zonā. Vienlaikus samazinot PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, bet palielinot šajā nozarē strādājošo atalgojumu faktiski, pēc J. Jenža sacītā, tiktu sasniegta fiskālā neitralitāte.

Uzmanīgi ar uguni

Ievērojami piesardzīgāks bija Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādot, ka PVN nodoklis Latvijā ir galvenais valsts budžeta finansējuma avots, no kā apmaksāti tiek izdevumus un arī pabalsti, kas netiek segti no sociālā budžeta.  

I. Šņucins arī vērsa uzmanību, ka PVN ir nodoklis, ko maksā patērētājs, tāpēc tas nešķiro vietējo no importētās produkcijas. Savukārt cena produktiem veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā, un tāpēc PVN likmes samazināšana negarantē cenas samazinājumu. Turklāt šādas situācijas jau ir bijušas. 

Jāievēro principi

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis uzsvēra, ka PVN pamatlikme (21%) nedrīkst paaugstināt, bet svarīgi, lai to taisnīgi maksātu visi. "Savukārt ar samazināto PVN likmi apliekamo preču un pakalpojumu saraksts būtu paplašināms tikai tādā gadījumā, ja rezultāts ir fiskāli neitrāls," skaidroja J. Hermanis. 

LDDK atbalsta viesmīlības nozari par virzību par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajā ēdināšanas pakalpojumiem komplektā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu, vienlaikus izvērtējot ietekmi uz ēnu ekonomikas ietekmi nozarē.Savukārt LTRK uzskata, ka jaunu samazināto PVN) ieviešana nerisinās nozaru problēmas, kas saistītas ar augstajām darbaspēka izmaksām.

Savukārt krāpniecības ierobežošanai efektīvs instruments ir reversās vai tai līdzvērtīgas alternatīvas kārtības nodrošināšana, lai mazinātu Latvijas PVN plaisu līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. LTRK ieskatā  PVN likmes samazināšana atsevišķām produktu grupām vai nozarēm nevar būt pamats, lai risinātu samilzušās problēmas, kas saistītas ar augstajām darbaspēka izmaksām. LTRK uzskata, ka nepieciešams veikt visaptverošu analīzi par samazināto PVN likmju ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, vietējo ražotāju preču un pakalpojumu pieejamību iekšējā tirgū un patēriņā.