Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, tas nebūs uzskatāms par nodokļa parādu un šī summa nebūs jāiemaksā budžetā.
Šīs un citas izmaiņas likumā par IIN rosina finanšu ministrs Jānis Reirs, informē Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde.
Nodokļu reformas radītā sistēma kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, J.Reirs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN.
Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.
Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito daļu no noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma. 2019. gadā tie ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī. Savukārt, ja IIN maksātājam pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, tas nebūs uzskatāms par nodokļa parādu un šī summa nebūs jāiemaksā budžetā. Tas paredzēts, lai, ierēķinot starpbanku pārskaitījuma izmaksas, maksātājam neveidotos nesamērīgas izmaksas. Šādas izmaiņas varētu tikt attiecinātas uz deklarācijām par 2018. un turpmākajiem taksācijas gadiem.
Jāatgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ir pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ir ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama.
Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus, un veidojas nodokļa piemaksa.
