To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa. 

Par neapliekamo minimumu daudzi piekrīt, bet pret minimālās algas paaugstināšanu ar politiskās vairāksolīšanas metodi kategoriski iebilst daudzi nelielie uzņēmēji, it īpaši no Latvijas reģioniem. Viņi norāda uz to, ka tirgū cenas ir tādas, kādas tās ir, un valsts, palielinot minimālo algu, brutāli palielina izmaksas, kas ved uz konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmumu slēgšanu un bezdarbnieku skaita iespējamu palielināšanos. Viņi savās mājās citu darbu nevarēs atrast un labākajā gadījumā papildinās Rīgas iedzīvotāju skaitu, bet, visticamāk, normālas dzīves meklējumos dosies strādāt uz ārzemēm. Tādējādi ieguvumu vietā valsts turpinās zaudēt savu dārgāko resursu – cilvēkus. Jāņem vērā, ka privāto ražošanas uzņēmumu slēgšana vilks līdzi arī to apkalpojošo sfēru nodarbināto skaitu un ienākumus.

Protams, VID dati būtībā ir sava veida fotogrāfija par to, kāda iepriekšējos gados ir bijusi situācija, tomēr tā arī vienlaikus liek uzdot daudz jautājumu. Sāksim ar to, ka tikai 12,7% no visiem darba devējiem, kas nodarbina 45% no darba ņēmējiem, 2017. gadā aprēķinājuši bruto algas, kas lielākas par 700 eiro. Savukārt 65,8% darba devēju saviem darbiniekiem noteiktā bruto alga bija minimālās algas vai vēl zemākā apmērā, un tādas saņem 25,4%darba ņēmēju. Šis fakts raisa jautājumu, vai patiešām visi šie darba devēji maksā algas daļu aploksnē un to nespēj novērst Latvijas attiecīgie dienesti?

Visu rakstu Saņem minimālās algas, bet tērē vairāk lasiet pirmdienas, 15.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.