Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.
Trešais jautājumu bloks ir viss, kas saistīts ar demogrāfiju, lai Latviju pārvērstu par vietu, kur iedzīvotāju skaits pieaug, nevis samazinās. Šī komponenta īstenošana nav iespējama bez tautsaimniecības. Sociāli ekonomiskā politika ir būtiska, jo diemžēl daudzi cilvēki Latvijā dzīvo uz tā dēvētā nabadzības sliekšņa, un šis rādītājs ir būtiski jāpazemina. Uzņēmējdarbības videi jābūt tādai, lai tā veicinātu konkurētspēju ar augstas pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem ne tikai šeit, vietējā tirgū, bet arī ārvalstu noieta tirgos. Vienlaikus darbaspēka izmaksas neredzu kā vienīgo konkurences ieroci savu preču vai pakalpojumu noieta tirgos. Konkurētspējas jautājumā nozīmīga ir energoefektivitāte un visas izmaksas, kas saistītas ar enerģētiku, tostarp OIK jautājums, sadales un pārvaldes tarifi. Ieguvējam jābūt tam uzņēmējam, kurš sava pakalpojuma vai preces ražošanā spēj patērēt vismazāko enerģijas daudzumu.

Kādus izaugsmes parametrus vajadzētu demonstrēt Latvijas ekonomikai?

Latvija ir viena no pašlaik 28 ES dalībvalstīm, un nodalīt mūsu valsti no visas pārējās Eiropas brīvā kapitāla, darbaspēka, kā arī preču un pakalpojumu kustības nav iespējams. Jā, kopš ekonomiskās recesijas Latvijas IKP ik gadu demonstrē pieaugumu, taču jau pašlaik var redzēt šī izaugsmes ātruma korekcijas, uz kurām norāda starptautiskās institūcijas. Visā ES ir brīdinājums par IKP pieauguma ātruma samazināšanos, un arī Latvijā šī tendence atbalsosies. Latvijas IKP izaugsme ik gadu varētu būt 2 līdz 3%, bet tāda tā varētu būt, neņemot vērā ģeopolitisko notikumu iespējamo ietekmi : ja tie risinās optimistiski, tad 4-4,5%, ja nē, tad mums tomēr jāatrod risinājums, lai augam ātrak nekā citas ES valstis. Pašlaik ir sācies miglains laiks starptautiskajā tirdzniecībā, jo starp ASV un Ķīnu un arī starp ASV un ES ir uzsācies tirdzniecības karš, kam vēl līdztekus ir jāņem vērā Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas var notikt pat vispār bez jebkādiem nosacījumiem. Ir pilnīgas blēņas domāt, uzskatīt un apgalvot, ka šie procesi Latvijas tautsaimniecību neietekmēs.

Kāda būs Brexit ietekme uz Latviju?

Vēl pāragri kaut ko modelēt, taču bez sekām tas nebūs. Brexit ir vistuvākais un Latvijai arī būtiskākais notikums, ne tikai tāpēc, ka ES pamet valsts, kura kopējā budžetā iemaksāja par aptuveni 60% vairāk, nekā dažādu programmu veidā saņēma atpakaļ, kā rezultātā ES dalībvalstu iemaksas kopējā budžetā būs lielākas, nekā tās ir, un vienlaikus būs mazāks atbalsta apmērs, kas tika sniegts, izmantojot dažādas programmas. Bažas rada ES puses sarunvedēju un visas Eiropas Komisijas pozīcija attiecībā uz Lielbritānijas piedāvājumu. Ja tiek noraidīts Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas piedāvājums, nevis tas tiek «pieslīpēts», tad tā būs milzīga kļūda. Lai to nepieļautu, Latvijas valdības līmenī – Ministru prezidentam un ārlietu ministram – ir jāreaģē, jo Latvijas valsts interesēs nav pazemot Lielbritāniju un iegūt sliktu rezultātu, kā to varbūt vēlas citas ES dalībvalstis. Ja ES reaģē ļoti vīzdegunīgi, augstprātīgi noraida britu valdības vadītājas piedāvāto, tad Latvijai atšķirībā, piemēram, no Vācijas vai Francijas ir vajadzīgas pragmatiskas attiecības ar Lielbritāniju ne tikai tirdznieciski ekonomiskā plāksnē, bet gan tieši drošības (aizsardzības) dēļ. Jāsaprot, ka Lielbritānijas izstāšanās bez nosacījumiem situācijā slikti būs visiem. Jā, briti lamās savu valdību, bet ko mēs darīsim kontinentālajā Eiropā? Faktiski pašreizējai Eiropas Komisijai ar tās prezidentu Žanu Klodu Junkeru tādā gadījumā būtu jāatzīst, ka laiks un resursi ir izmesti vējā. Kurš atbildēs ES pilsoņu priekšā par šādu rezultātu – nemākulīgu ES valdības darbību, kurai dalībvalstis uzticēja sarunu vešanu ar Lielbritāniju? Ja nebūs no EK pozitīvas reakcijas uz T. Mejas piedāvājumu, tad būs grūti atlikušo deviņu mēnešu laikā (līdz Lielbritānija pamet ES) vienoties par kaut ko un tās ratificēt, un tas nozīmēs britu izstāšanos bez jebkādiem nosacījumiem. Ja nekas nenotiek, tad uzņēmējiem, kuriem ir tirdznieciskie sakari ar Lielbritānijā esošajām kompānijām, vienkārši jāsāk «spiest» uz vadības amatpersonām gan Latvijā, gan citviet.

Vai plānojat mainīt nodokļu sistēmu, kura tikko piedzīvojusi revolūciju?

Varu uzņēmējus un iedzīvotājus nomierināt, nekādu radikālu pārmaiņu nebūs, bet var notikt kādu atsevišķu normu pieslīpēšana. Nacionālā apvienība bija un ir valdībā, kas šo nodokļu reformu īstenoja, tāpēc vispirms vērtēsim nodokļu reformas pirmā gada rezultātus un tikai tad lemsim, ko darīt. Kā jebkuras reformas rezultātā - ir savas nepilnības un trūkumi, kas jau ir redzami, taču nav nekādas nepieciešamības visu sagāzt. Nodokļu reformas izvērtējums būs jaunās valdības pirmā darbības pusgada uzdevums, un korekcijas būtu redzamas, jau veidojot 2020. gada valsts budžetu. Izmaiņas nevarētu skart ne pamatprincipus, nedz arī nodokļu likmes, ja netiek konstatēta kāda fundamentāla kļūda. Pagaidām tādu fatālu kļūdu nodokļu reformā nav.

Visu rakstu Prioritātes: latviskums, drošība, demogrāfija lasiet trešdienas, 1.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.