Ministru kabinetā (MK) šodien skata, kurš no iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem Latvijā būtu optimālākais. Veselības ministrijai (VM) ir savs piedāvājums, kur viens no galvenajiem parametriem ir veselības aprūpes sistēmai atvēlēt vismaz 12% no kopējā valsts budžeta pašreizējo 9,8% vietā. Tātad vajadzīga krietna papildu naudas summa, kā arī, pēc premjera Māra Kučinska vārdiem, jārēķinās ar smagu izvēli, ideoloģiskiem strīdiem un partiju konkurenci.

Lai gan diskusijām par finansēšanas avotiem ir atvēlēts laiks līdz nākamā gada 1. aprīlim, jau tagad no VM sūtītās prezentācijas secināms, ka nav iespējams iztikt bez papildu maksājumu sloga. Pamatā izvēle ir esošo nodokļu paaugstināšana. Prezentācijā atainots, ka, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes izmaiņas par vienu procentpunktu 2018. gadā valsts maciņu varētu papildināt par 70,3 milj. eiro, pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņas par vienu procentpunktu ieripinātu 85 milj. eiro, bet no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) izmaiņām darba devēja un darba ņēmēja likmei katrai pa 0,5 procentpunktiem papildus ienāktu 74 milj. eiro.

Bet jebkurā no šiem risinājumiem viens nav karotājs, jo ar to vienalga nepietiek. Kā DB uzņēmēju klubā (22.09.2016.) norādīja veselības ministre Anda Čakša, vēl ir iespēja pārdalīt valsts budžeta pīrāgu, skaidri parādot, kurās jomās ir iespējams pārfinansējums, taču gan šī, gan tiešo vai netiešo nodokļu izmaiņu versija ir visai teorētiska. Piemēram, situāciju ar nodokļiem krietni sarežģī valdības solījumi tos neaiztikt. Arī DB aptaujātie eksperti to viennozīmīgi neatbalsta. Lai gan nupat notikušajā konferencē par veselības aprūpes sistēmu Latvijā VM prezentēja nodokļu sloga palielināšanu kā vienu no risinājumiem, A. Čakša uzsver, ka tas ir Finanšu ministrijas (FM) dārziņš, kurā VM ar savu kaplīti neiet.

Visu rakstu Nodokļu maksātājus  izģērbs ne tikai ārsti lasiet otrdienas, 27.septembra laikrakstā Dienas Bizness (5.lpp)!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.