Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū. 

Izgaismo nevienlīdzību 

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs. 

Biroju darbiniekiem, krītot dažādiem izklaides izdevumiem, uzkrājumi pat varētu būt auguši. Sevišķi labi 2020. gadā klājās tehnoloģiju un e-komercijas nozarēm. Bieži vien pandēmijas apstākļos valdības arī lēmušas pasargāt savas ierēdņu armijas. “Pandēmija ir izgaismojusi nevienlīdzības dziļumu un daudzējādā ziņā to ir saasinājusi,” klāstījis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Štiglics.

Ja nenotiks kādi brīnumi, palielināsies arī nevienlīdzība starp bagātajām un nabagajām valstīm. Jau tā turīgajiem reģioniem bijušas lielākas iespējas balstīt savas ekonomikas, bet nabadzīgajām valstīm šādas iespējas bijušas krietni ierobežotākas. “Mēs visā pasaulē redzam, ka nabadzīgākas valstis virzās uz sliktāku nākotni nekā attīstītās ekonomikas. Nabagie kļūst vēl nabagāki,” rezumējusi SVF galvenā ekonomiste Gita Gopinata. Arī Pasaules Banka lēsusi, ka pandēmija galējā nabadzībā var iestumt papildu 100 miljonus planētas iedzīvotāju. Pat Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas aptver salīdzinoši visai turīgas valsis, norādījusi, ka nevienlīdzība tās dalībvalstu vidū ir pati augstākā 50 gados.

Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!