Neraugoties uz it kā pozitīvajām ziņām par parāda griestu palielināšanu, situācijai ir tikai pagaidu risinājums un nav izslēgts, ka jau tuvāko gadu laikā pie šīs problēmas nāksies atgriezties atkal, neraugoties uz to, ka politiķi panākuši vienošanos – nākamo desmit gadu laikā, tiks samazināti ASV tēriņi viena triljona ASV dolāru apmērā. Noslēgtās vienošanās ietvaros ASV parādu griesti tiks paaugstināti par 2,1 triljoniem dolāru līdz 16,4 triljoniem dolāru. Tas jautājumu par jaunu parāda griestu celšanu var atlikt līdz 2013. gadam.

Parādu problēma kā nozīmīgs risks turpinās pavadīt ekonomikas izaugsmi un vēlreiz apliecina arī mūsu politikas veidotājiem, ka ir nepieciešams ņemt vērā reālijas un īstenot atbildīgu fiskālo politiku. «Tādā nenoteiktības pilnā vidē mums jāturpina iesāktais ceļš uz budžeta sabalansēšanu. Nekādā ziņā nedrīkst ļauties priekšvēlēšanu kārdinājumiem un pieņemt nepārdomātus lēmumus,» potenciālos darba uzdevumus valdībai ieskicē SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa domām, Latvijai ir visas iespējas sakārtot finanses un izveidot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai. Kā rāda nesenā krīze, tā nebija visaptveroša, jo bija valstis, kas spēja minimizēt tās ietekmi, jo to ekonomiku struktūra bija sabalansēta, bija arī tādas, kas turpināja attīstīties.

Pagaidām gan Latvijas parādu apjoms ievērojami atpaliek no ASV – 100% un Grieķijas – 160% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprīļa beigās sasniedzot vien 37,9% no IKP. Pie šāda parāda apjoma un pēdējā laikā vērojamā investīciju tēla uzlabojuma Latvija bez problēmām varēs pārfinansēt savas finanšu saistības, ja vien globālo ekonomiku nepiemeklēs kādi būtiski finanšu satricinājumi un, kā liecina pēdējie notikumi prasījuma vērtspapīru tirgū, naudu Latvijas valstij aizdod labprāt.

Kaut arī tiešā veidā ASV ekonomikas attīstības palēninājums vai saspīlējums finanšu sektorā Latviju ietekmē relatīvi maz – mēs ātrāk reaģējām uz situāciju Vācijas, Skandināvijas un NVS ekonomikā, tomēr tāds notikums kā ASV kredītreitinga samazinājums caur tirdzniecības un finanšu kanāliem varētu būtiski samazināt arī Latvijas IKP izaugsmes tempus, uzskata Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

«Pagaidām negribētos un arī nevajadzētu vilkt paralēles ar Lehman Brothers bankrota ietekmi uz pasauli un Latviju, tomēr, ja valsts, kuras centrālā banka emitē pasaules rezerves valūtu un kuras valdības obligācijas ir bezriska finanšu instrumenta etalons, zaudē AAA reitingu, neviens nevar prognozēt finanšu tirgus reakciju un sekas pasaules ekonomikai. Un mēs šo risku nedrīkstam ignorēt,» brīdina Krājbankas eksperte.

Pēc viņas domām, ja pasaule pieredzēs jaunu finanšu krīzi, situācija noteikti veidosies pēc cita scenārija kā 2008. un 2009. gadā, tomēr jāatceras, ka toreiz, kad globālā ekonomika piedzīvoja vispārēju ārējās tirdzniecības apjomu samazinājumu, Latvijas rūpniecības apjoms kritās apmēram par 30%, bet saistībā ar pasūtījumu trūkumu vairākiem Latvijas uzņēmumiem ražošanas apjomi kritās gandrīz uz pusi.

«No iepriekšējās krīzes galvenā atšķirība ir tā, ka šoreiz problēmas ir ne tikai privātsektorā, bet arī valsts līmenī. Līdz ar to valdībām un centrālajām bankām vairs nebūtu tik daudz manevrēšanas iespēju kā 2009. gadā. Ja attīstītos, tad jauna krīze, iespējams, nebūtu tik pēkšņa un ekonomikas sarukums nebūtu tik straujš kā 2009. gadā, tomēr krīzes attīstība, pārvarēšana un atgriešanās uz izaugsmes ceļa noteikti aizņemtu ne vienu gadu vien,» paredz O. Ertuganova.