No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija. 

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

Attiecībā uz akcijām gan var runāt par to, ka pie lielākām turbulencēm kāds ievērojamāks to kritums tiek parasti arī vispārēji gaidīts. Tādēļ straujākam to cenu kritumam jeb tā saucamajam lāču tirgum pie šā brīža neskaidrību apmēra lielam pārsteigumam būt nevajadzētu. Lielā mērā pat var teikt, ka akciju cenu kritumi ir vajadzīgi, lai akcijas nebūtu pārvērtētas un tās ilgākā termiņā tomēr atrastos uz daudzmaz stabilas pieauguma takas. Akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad tomēr tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Savukārt tieši lāču tirgi, iespējams, ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija, kas nodrošina, ka šiem vērtspapīriem, ja vērtē to kopumu, ilgtermiņā vidējā atdeve tomēr ir ļoti laba - 8% līdz 9% gadā.

Šis gads gan ir unikāls ar to, ka bijis ļoti maz vietu, kur paslēpties, un strauji zemāk planējusi arī nosacīti drošu finanšu instrumentu cena. Ja par akciju risku daudziem varētu būt daudzmaz skaidrs, tad palielu neizpratni varētu radīt jautājums, kā ir iespējama tāda situācija, kad sludinātā it kā drošā mana  konservatīvā plāna atdeve ir sliktāka nekā kāda aktīvā akciju plāna atdeve. Galu galā arī vietnē manapensija.lv joprojām pie plānu sarakstiem un skaidrojumiem, kā izvēlēties sev piemērotāko plānu, stāv rakstīts, ka šādos konservatīvajos plānos “nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros, kas parasti ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šie plāni ir ar nelielu ienesīgumu, taču nav tik svārstīgi kā ieguldījumi akcijās. Mazā svārstīguma dēļ konservatīvie plāni ir ieteicami tiem, kam līdz pensionēšanas vecumam ir mazāk nekā 10 gadi”.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!