Kā stāsta finanšu analītiķis Kaspars Spāre, kopš 2004. gada, neņemot vērā inflāciju, pensiju plāni (aktīvie un sabalansētie) ir sasnieguši aptuveni 60% ienesīgumu, tomēr, veicot aprēķinus un iekļaujot tajos inflāciju, novērojams, ka reāli plāni tik labus rezultātus nav uzrādījuši, bet ieguldītā nauda ir pat zaudējusi aptuveni 10% no savas vērtības, līdz ar to ilgtermiņā (kopš 2004.gada) pensiju plāni nav spējuši sasniegt labākus rezultātus kā inflācija.

Jāņem vērā, ka laika posms no 2004. līdz 2008.gadam bija augstas inflācijas periods Latvijā, tādēļ, izņemot ārā šo laika posmu, kopš 2010.gada pensiju plāni ir spējuši uzrādīt pozitīvu ienesīgumu, un, pateicoties zemajai inflācijai, spējuši uzrādīt pozitīvu tīro ienesīgumu.

«Izvērtējot pensiju plānus pa grupām, var novērot, ka atšķirības starp to ienesīgumu nav būtiskas. Tādēļ rodas jautājums, vai jāmaksā augsta ikgadējā komisijas maksa, ja ienesīgums starp plānu grupām būtiski neatšķiras, kaut arī ieguldījuma risks pieaug,» vaicā eksperts.

Visu rakstu Pensiju rezultāti neiepriecina lasiet trešdienas, 21.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.