Zilvere uzskata, ka pašreizējie atbalsta mehānismi, kas pastāv nevienlīdzības mazināšanai, netiek pielietoti gana efektīvi. Zilvere pieminēja sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas neesot paaugstināts vairāk nekā 10 gadus. 

"Ja pats pabalstu apjoms ir zems un nemainās gadu desmitiem, tad, protams, nevar cerēt, ka šāds pabalsts efektīvi varētu mazināt nabadzību vai atbalstīt nabadzīgas ģimenes," sacīja Zilvere. 

Arī minimālās pensijas gadījumā pastāv tādas pašas problēmas, norādīja pētniece, pēc kuras vārdiem, vairāk nekā 10 gadus netika paaugstināts minimālās pensijas līmenis. Diskusijā iezīmējās visu ekspertu atbalsts nostājai, ka Latvijā ir zema nodokļu iekasējamība, kas rodas no ēnu ekonomikas un nodokļu sistēmas nepilnībām, piemēram, no pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu modeļa. 

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsvēra, ka ir svarīgi nošķirt nabadzību no ienākumu nevienlīdzības. Viņš norādīja, ka ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu princips un ir jāvirzās uz progresīvāku nodokļu modeli. Rutkaste atzīmēja, ka progresīvajai nodokļu likmei ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes, tomēr papildus ienākumi budžetā dotu iespēju investēt vairāk pakalpojumos, kas ir saistīti ar labklājību un veselību un sniegtu labāku medicīnisko pakalpojumu pieejamību tieši nabadzīgākiem iedzīvotājiem. 

Savukārt eksportētāji varētu tikt demotivēti iesaistīties Latvijas tirgū augstāku nodokļu likmju dēļ, kas izrietētu no progresīvāka nodokļu modeļa, piebilda Rutkaste. Diskusijas gaitā iezīmējās viedoklis, ka ir svarīgi pārdomāt neatliekamā minimuma apjomu un apgādnieka pabalstu līmeņus. 

Rutkaste norādīja, ka situācijā, kur kādai personai ir divi apgādājamie un tā pelna 500 eiro mēnesī, tad, ņemot vērā nākamā gada aprēķinus un ieskaitot visus atvieglojumus, aptuveni 355 eiro paliktu kā neizmantotais atvieglojums. No ekonomistu puses izskanēja jautājums, vai atbalsts būtu jāveicina caur nodokļu sistēmas reformām, vai tomēr caur pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Sarunā vairāk atbalstu guva priekšlikums mazināt nevienlīdzību caur pabalstu sistēmas pilnveidošanu, darot to ar mērķi vienlaicīgi mazināt gan ienākumu nevienlīdzību, gan nabadzību. 

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks uzsvēra, ka valsts ieguldījums sociālajā aizsardzībā pret iekšzemes kopproduktu ir relatīvi zems, un ar pieejamajiem līdzekļiem ir svarīgi apsvērt finansiālos ierobežojumus atbalsta sistēmas pilnveidošanā.