FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Pietiek raksta, ka 30. novembrī – dienu pirms FKTK tiesā iesniedza Krājbankas maksātnespējas pieteikumu, vairāk nekā miljons latu ticis pārskaitīts uz divu privātpersonu un kādas privātfirmas kontiem citās Latvijas bankās. Līdzīgi maksājumi notikuši arī decembrī, tostarp 23. decembrī, kad tiesa paziņoja lēmumu par Krājbankas maksātnespēju, no tās  uz kādu ārzonas kompāniju veikts vairāku simtu tūkstošu ASV dolāru pārskaitījums.

Portāla rīcībā esošie dokumenti rāda, ka 17. novembrī, kad FKTF bija izdevusi rīkojumu par ierobežojumiem pārskaitījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem Francijā, Šveicē, Ukrainā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā, kā arī atsevišķu Latvijas privāto un valsts uzņēmumu kontiem citās Latvijas bankās kopumā aizplūduši 2,8 miljoni latu, bet lielākā daļa - vairāk nekā 24 miljoni latu pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs. Tobrīd pārskaitījumu veikšanai bija nepieciešams FKTK galvenā uzraudzības eksperta Ginta Vītiņa paraksts.

Portāla Pietiek rīcībā ir Krājbankas maksājuma rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Brazovska parakstīti rīkojumi, kas apstiprina šādu darījumu veikšanu, bet savu avotu aizsardzības nolūkos portāls šobrīd nepublicē. Tuvākajās dienās Pietiek iecerējis publiskot informāciju par tām privātpersonām un uzņēmumiem, kam no krahu piedzīvojušās Krājbankas izdevās izņemt simtus tūkstošus latu.

FKTK norāda, ka no 17. līdz 21. novembrim bija pieaudzis klientu veikto maksājumu apjoms un Krājbanka tos nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus pēc bankas darbības apturēšanas, un šos maksājumus bija nepieciešams izpildīt.

Laika posmā no 23. līdz 26. novembrim veikti maksājumi Krājbankas klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienānā). Tāpat notikuši bankas turējumā esošo un Krājbankas mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm, informē FKTK.

Veikti maksājumi arī Krājbankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai - algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi u.c. Komisija skaidro arī, ka 22. novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu,  bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Maksājumi atpakaļ sūtītājam tika pārsūtīti decembrī.

FKTK norāda, ka 16. novembrī Krājbankas valde apliecināja, ka tiks izpildīti tikai tie maksājumi, kas paredzēti klientu saimnieciskajai darbībai. Pārējie darījumi jāsaskaņo ar komisiju. Šajā gadījumā nav runa par klientu juridisko statusu vai uzņēmuma reģistrācijas valsti, skaidro FKTK.