«Ja starp šīm trīs valstīm būs Īrija vai Spānija, tad Latvijai nebūs nekādu problēmu. Ja starp šīm valstīm būs Vācija un Zviedrija, tad varētu būt sarežģītāk. Tomēr esmu pārliecināts, ka starp trīs valstīm ar zemāko inflāciju būs valstis ar pietiekami augstām ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm un Latvija šo kritēriju spēs izpildīt,» prognozēja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas ceturkšņa makroekonomikas norišu pārskatā teikts, ka valdības desmit gadu obligāciju vidējā peļņas likme ar samērā nelielu piedāvājumu samazinājās no 5,31% maijā līdz 3,78% septembra sākumā.

Makroekonomikas norišu pārskatā teikts, ka līdzīgas Latvijas obligāciju procentu likmju tendences bija vērojamas arī starptautiskajos tirgos. Latvijas obligāciju, kas denominētas ASV dolāros un tiks dzēstas 2021.gadā, pirkšanas likme arī ievērojami samazinājās: maija beigās tā bija 5,79%, bet augusta beigās - 4,13%.

Pārskata periodā Latvijas ilgtermiņa obligāciju procentu likme ASV dolāros un latos bija samērā tuva. Minētajā periodā Latvijas obligāciju, kas denominētas eiro un tiks dzēstas 2018.gadā, pirkšanas likme samazinājās no 3,83% līdz 3,29%.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā banku ekonomisti pauduši viedokli, ka no Māstrihtas kritērijiem patlaban vislielākā neskaidrība ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

Viens no Māstrihtas kritērijiem paredz, ka ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības desmit gadu vērtspapīru procentu likmes - nedrīkst vairāk nekā par diviem procentu punktiem pārsniegt triju Eiropas Savienības valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.