«To redzam gan vidējās darba samaksas kāpumā, gan nodarbinātības pieaugumā, gan mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma rekordos pēdējā laikā,» uzsver LB pārstāvis.

Arī ekonomiskā noskaņojuma indekss, kas gandrīz visā Eiropā turpina pasliktināties, Latvijā joprojām saglabājas augsts.

Tas faktiski ir jau senāk vēlamā izteiksmē piesauktais stāsts par svarīgiem pārkārtojumiem, kas nepieciešami privātajā sektorā, norāda centrālās bankas pārstāvis. Tie pēdējo gadu laikā ir notikuši, un tagad Latvijas tautsaimniecības struktūra ir daudz veselīgāka un labāk piemērota noturīgai ekonomiskai izaugsmei. Taču Eiropas parādu krīze diemžēl vēl nav atrisināta, uzsver I. Rimšēvičs.

Pastāv iespēja, ka privātais patēriņš un investīcijas Latvijā vēl dažus periodus turpinās augt līdzšinējā tempā, taču bez drīza krīzes atrisinājuma Eiropā Latvijas ekonomikas izaugsme gada otrajā pusē diemžēl nedaudz, bet tomēr gadā bremzēsies, atzīst I. Rimšēvičs, piebilstot, ka pirmās pazīmes tam jau ir novērojamas - eksporta apjoma pieaugums kopš pagājušā gada vidus samazinās, krīt arī pieauguma temps transporta nozarē – pēdējā laikā ne tikai gaisa satiksmē, bet arī ostās un autotransporta nozarē, arī nodokļu ieņēmumu valsts budžetā pārmaiņām pēdējā laikā ir lejupvērsta tendence.

Iekšzemes kopprodukta prognozi šim gadam LB saglabā nemainīgu: 3,5-4% robežās.