To rāda AS BDO Latvija pētījums. „Skaidras naudas aprites ierobežošana ir aktuāls jautājums jau vairākus gadu desmitus, taču tehnoloģiju attīstība pēdējos gados būtiski paātrinājusi šīs tendences. Digitālie norēķinu risinājumi ir kļuvuši par ikdienas standartu, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc skaidras naudas. Rezultātā gan regulatori, gan finanšu tirgus dalībnieki veicina pāreju uz bezskaidras naudas norēķinu vidi, vienlaikus pastiprinot skaidras naudas darījumu uzraudzību un ierobežojumus,” skaidro AS BDO Latvija partneris Viesturs Briežkalns. 

Viņš norāda, ka no 2027. gada visā Eiropas Savienībā būs spēkā vienots skaidras naudas maksājumu ierobežojums - ne vairāk kā 10  000 eiro. Darījumiem no 3 000 līdz 10 000 eiro būs jāveic personas identifikācija un jāiesniedz ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). „Lai gan vienots skaidrās naudas darījumu ierobežojums visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā tikai 2027. gadā, vairākās dalībvalstīs jau šobrīd ir spēkā stingrāki nacionālie ierobežojumi. Dažās valstīs skaidras naudas darījumu limiti ir ievērojami zemāki par topošajiem ES noteikumiem, un noteiktos gadījumos skaidras naudas izmantošana konkrētiem darījumu veidiem vispār nav pieļaujama,” uzsver V. Briežkalns. 

Viņš atzīst, ka Latvijā noteiktais skaidras naudas darījumu limits 7200 eiro ir salīdzinoši augsts, jo, piemēram, Spānijā, Francijā un Itālijā šis limits ir 1000 eiro. „Jāņem vērā, ka Latvijā, pārsniedzot 7200 eiro skaidras naudas limitu, vienā darījumā būs sods 15% apmērā no darījuma summas, bet citās valstīs tas var sasniegt pat 40%, piemēram, Spānijā — 25%, Itālijā – minimālais sods ir 1000 eiro,” skaidro  V. Briežkalns. Viņš atzīst, ka ārzemniekiem (nerezidentiem) gan ir cits — daudz augstāks – skaidras naudas darījumu limits, piemēram, Spānijā – 10 000 eiro, Francijā – 15 000 eiro. „Bieži tiek prasīts pierādīt līdzekļu izcelsmi un jāveic personas identifikācija. Ieceļojot vai izceļojot no Eiropas Savienības ar vairāk nekā 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgām vērtībām, ir obligāti jāaizpilda muitas deklarācija. Deklarācijas neiesniegšanas gadījumā muitas iestādes ir tiesīgas piemērot sodus un konfiscēt nedeklarētos līdzekļus. Ceļojot ES iekšienē, deklarācijas pienākums nav vienots visās dalībvalstīs, taču dažās no tām šāds pienākums var tikt noteikts nacionālajā likumdošanā,” tā V. Briežkalns.

Visu rakstu lasiet 29.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.