To liecina Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017  prezentētais pētījums. DB jau vairākkārt rakstījis par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz ierobežot darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz  7200 eiro, tādējādi, lielākoties radot neērtības nekustamo īpašumu  un dārgāku vieglo auto darījumos. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti par darījumiem  ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku.  Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

«Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav,» pētījuma datus rāda ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs. Viņš atzīst, ka skaidras naudas apritē saduras sabiedrības un privātās intereses.

«Baidos, ka liela brēka, bet maza vilna,» lakoniski skaidras naudas darījumu griestus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, skaidras naudas aprites ierobežošanas pasākumi, ja vien tos neveic visā Baltijā kopumā vai arī neuzliek liegumu veikt konkrētu preču un pakalpojumu apmaksu tikai bezskaidras veidā, ir lemti neveiksmei.

Visu rakstu Skaidras naudas darījumu griesti ir tikai Latvijā lasiet otrdienas, 17.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.