Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts šā gada pirmajā ceturksnī bija 98,8 miljoni latu jeb 2,9% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 1. ceturksnī palielinājās līdz 144,3 milj. latu jeb 4,2% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports samazinājās straujāk nekā preču imports, tādējādi palielinot ārējās tirdzniecības negatīvo saldo. Tas skaidrojams gan ar ārējā pieprasījuma pavājināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, vienlaikus saglabājoties straujai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, gan arī jūtamo naftas cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos.

Ienākumu konta saldo bija negatīvs (57,6 milj. latu jeb 1,7% no prognozētā IKP), un to galvenokārt noteica ārvalstu investoru ieguldījumu ienākumu pieaugums, kas tika gan reinvestēts, gan izmaksāts dividendēs.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo sasniedza 103,1 milj. latu jeb 3% no IKP. Lai gan janvārī uz laiku tika apturēta daļa ES fondu maksājumu, 1. ceturksnī pieauga no ES fondiem saņemto subsīdiju apjoms un Latvija no ES budžeta caur kārtējo pārvedumu un kapitāla kontu kopā saņēma 110,2 milj. latu. Gaidāms, ka tuvākajā laikā tiks saņemti aizkavētie ES fondu maksājumi, tādējādi uzlabojot arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta bilanci, paredz LB eksperti.

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā sasniedza 127 milj. latu jeb 3,7% no prognozētā IKP. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā visvairāk pieauga elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, operāciju ar nekustamo īpašumu, kā arī transporta un sakaru nozarē. Palielinājās arī portfeļieguldījumu pasīvi, atspoguļojot februārī starptautiskajos tirgos veikto Latvijas valdības vērtspapīru emisiju 1 mljrd.ASV dolāru apjomā. 1. ceturksnī valdība veica Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma daļas atmaksu (54,6 milj. latu), savukārt banku ārējie aktīvi pieauga, tām veicot ieguldījumus ārvalstu ilgtermiņa parāda vērtspapīros.

Noskaņojuma rādītāju negatīvās pārmaiņas gan Eiropas Savienībā, gan pēdējos mēnešos arī Latvijā rāda, ka Latvijas iekšējais un ārējais pieprasījums attīstīsies samērīgi, neradot ievērojamu spiedienu uz tekošā konta deficītu, prognozē centrālās bankas pārstāvji.