Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi ir teju par 11 milj. eiro lielāki, tomēr vairākos nodokļos šogad iekasēts mazāk, kā bija plānots; nodokļu eksperti aicina būt uzmanīgiem ar ambicioziem plāniem un budžeta deficītu

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas dati par nodokļu ieņēmumu izpildi piecos mēnešos. Vairāki aptaujātie norāda, ka atbildību par šī gada budžeta izpildi nevar prasīt no Māra Kučinska valdības, jo tā to esot saņēmusi mantojumā no Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta.

Kopbudžeta ieņēmumi (neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada pirmajos piecos mēnešos ir par 10,8 milj. eiro lielāki, nekā plānots, pieaugums ir arī uzņēmumu ienākuma un akcīzes nodokļos, savukārt plānotais ienākumu līmenis nav sasniegts pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļos, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksās. Aptaujātos priecē, ka nodokļu ieņēmumi kopumā šogad ir lielāki (par 129 milj. eiro) nekā pērn analogā laikā pagājušajā laikā. «Tas, ka nodokļu ieņēmumi šogad ir lielāki nekā pērn analogā laikā, ir vairāku iemeslu kopējais efekts,» saka AS BDO Latvia izpilddirektors Egons Liepiņš. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji norāda, ka šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir lielāka minimālā un arī vidējā alga, rezultātā jābūt lielākiem iedzīvotāju ienākuma un sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, turklāt lielākas algas nodrošina lielākus (arī dārgākus) pirkumus, kas savukārt ļauj iekasēt lielākus pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus. Jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likmes vairākām precēm ir augstākas nekā pirms gada. «Tas, ka vairākos nodokļos budžetā ir ielikta augstāka prognoze par izpildi, liek aizdomāties par to, vai šim gadam plānotais nodokļu apmērs tiks iekasēts, vēl jo vairāk, ja nodokļu administrācijas metodes neliecina par būtiskām uzvarām cīņā ar ēnu ekonomikas pūķi,» bilst E. Liepiņš. Viņš ir skeptisks par šā gada plānoto nodokļu ieņēmumu pieauguma prognozi – 5,3%, ja iekšzemes kopprodukts augs tikai par 2% vai, maksimums, 2,5%, jo īpaši, ja rūk tranzītkravu apjomi, turklāt neprognozējama ir Brexit referenduma ietekme uz ekonomiku.

Visu rakstu Sarkanās  spuldzītes budžeta vadības panelī lasiet trešdienas, 29.jūnija laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.