No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.

2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 1,6 %, bet stundas samaksa samazinājās par 6,6%.

Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 364 eiro jeb 75,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6 %.

Bruto darba samaksas mediāna2 par pilnas slodzes darbu 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 457 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni (1 403 eiro), tā pieauga par 53 eiro jeb 3,8 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 1 128 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,8 %.

2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,5 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 4,6 % un 4,1 %.

2026. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 834 eiro, savukārt privātajā sektorā tā bija par 5 eiro augstāka jeb 1 839 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9 % jeb 220 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 11,4 tūkst. jeb 1,6 %.

2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,8 %, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē – par 7,6 %, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē kā arī izglītības nozarē – par 7,4 %.

2026. gada 1. ceturksnī visaugstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (3 400 eiro), telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē (3 240 eiro), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (2 567 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 356 eiro), izdevējdarbības, apraides un satura producēšanas un izplatīšanas darbības nozarē (2 107 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (2 052 eiro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (1 984 eiro), kā arī ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē (1 833 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 175 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2 011 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 287 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 36,0%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada 1. ceturksnī bija 11,87 eiro, un gada laikā tā pieauga par 2,3 % (2025. gada 1. ceturksnī – 11,60 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,63 līdz 14,95 eiro jeb par 2,1 %.