Jānorāda, ka šobrīd arvien stingrāka kļūs tirgus dalībnieku pārliecība, ka ECB, parādoties zīmēm, ka ekonomikas izaugsme bremzējas un, pieaugot recesijas gaidām, izbeigs savu monetārās politikas sabardzināšanas ciklu. Jāatgādina, ka ECB šogad jau divas reizes palielinājusi eiro bāzes procentlikmi, un pirms nesenās panikas pasaules finanšu tirgos liela daļa uzskatīja, ka ECB šogad to darīs vēl vienu reizi. Turklāt, ja patiešām iestāsies recesija, nav izslēgts, ka ECB eiro likmes nāksies tieši pretēji – samazināt.

«Manas personīgās bažas ir par to, ka mēs (eirozona) ieiesim ekonomiskajā fāzē, kas līdzīga ir Japānā, kad ir zema izaugsme un ļoti zema inflācija. Mēs jau šobrīd redzam, ka ekonomikas izaugsmes bremzēšanās tiešā veidā ietekmē naftas cenu kritumu,» tā E. Novotnijs.

Šā gada rudens beigas un ziemas sākums ECB frontē būs zīmīgs arī ar to, ka nomainīsies ECB vadība (bankas vadītāja krēslu pametīs francūzis Žans Klods Trišē). Jaunajam bankas vadītājam no Itālijas Mario Dragi ECB grožus nāksies ņemt savās rokās ļoti nemierīgos laikos, un, iespējams, ka šī amatpersona reģiona ekonomiku interpretēs mazliet citādāk.