Par satraukuma iemeslu investoru vidū joprojām kalpoja bažas par globālās ekonomikas bremzēšanos, pie tam arī aizvadītajā nedēļā publiskotajiem ekonomikas datiem neizdevās iepriecināt. Līdz ar to tika pārdotas akcijas, un nauda turpināja ieplūst parādzīmju tirgū, tādējādi liekot samazināties to ienesīgumam. Tajā pašā laikā tirdzniecības aktivitāte bija krietni mazāka nekā ierasts, kas savukārt saasināja tirgus reakciju uz dažādiem jaunumiem.

ASV biržās aizvadītajā nedēļā valdīja mainīgs noskaņojums, un arī indeksi uzrādīja jauktu sniegumu. S&P 500 indekss nedēļu noslēdza ar -0,7%, savukārt Dow un Nasdaq attiecīgi ar -0,9% un +0,3%.

Eiropas biržās aizvadītajā nedēļā dominēja negatīvas tendences, un arī indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem, kas pamatā skaidrojams ar vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomikas datiem. Lielbritānijas FTSE-100 indeksa vērtība nedēļas laikā saruka par 1,5%, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX attiecīgi par 2,3% un 1,7%.

Āzijas biržu indeksi aizvadīto nedēļu noslēdza jaukti, un investoru uzmanība tika pievērsta ekonomikas datiem gan ASV, gan Japānā. Tajā pašā laikā Austrālijā investori izvēlējas nogaidīt, kas skaidrojams ar nedēļas nogalē gaidāmajām vēlēšanām. Rezultāta Austrālijas S&P/ASX 200 nedēļu noslēdza ar -0,4%, Japānas Nikkei 225 ar -0,8%, Honkongas Hang Seng Index ar -0,4%, Dienvidkorejas KOSPI ar +1,7%, Ķīnas Shanghai Composite ar +1,4% un Indijas Sensex ar +1,3%.

Baltijas biržu indeksi aizvadīto nedēļu noslēdza jaukti – kamēr Tallinas OMXT indeksa vērtība saruka par 1,33%, Rīgas OMXR un Viļņas OMXV nedēļu noslēdza attiecīgi ar +3,16% un +0,66%.