Kopumā salīdzinot ar 1996. gadu, kad Latvijā tika aizsākta pensiju reforma, valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājis par 10%, savukārt iedzīvotāju skaits vecumā līdz 18 gadu vecumam ir samazinājies pat par 32%, bet iedzīvotāju no 65 gadu vecumam – pieaudzis par 7%. Tas savukārt liek secināt, ka nākotnē strādājošajam vajadzēs nodrošināt vismaz divu pensionāru pensiju, informē SEB.

«Tas liek domāt, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājums būs nozīmīgs nākotnes pensijas papildinājums, jo iedzīvotāju skaitam samazinoties, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būs mazāks par pensionāru skaitu un līdz ar to varētu negatīvi ietekmēt arī valsts nodrošināto pensiju apjomu,» norāda SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Tāpat ekonomikas lejupslīde, fondu tirgus svārstības ietekmējušas arī iedzīvotāju izvēli attiecībā uz pensiju 2. līmeņa plāniem. 2008. un 2009. gadā varēja vērot iedzīvotāju pāreju no aktīvajiem pensiju fondiem, kas raksturojami ar augstu ieguldījuma risku, uz konservatīvajiem, kas tradicionāli tiek saistīti ar mazāku risku. Piemēram, 2009. gadā aktīvo plānu dalībnieku skaits samazinājās par 68 tūkstošiem dalībnieku, savukārt konservatīvo plānu grupā palielinājās par 85 tūkstošiem. Arī 2010. gadā lielāku dalībnieku pieaugumu uzrādījuši konservatīvie un sabalansētie pensiju plāni.

Kopumā uz 2010. gada beigām pensiju 2. līmenī bija iesaistījušies jau 1,124 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Vairāk kā pusi no kopējā dalībnieku skaita (57%) veido obligātie, savukārt 43% - brīvprātīgie dalībnieki, informē SEB.