S&P GSCI Total Return Index, kurš apkopo 24 izejvielu cenas, kopš marta beigām samazinājies par 10%, ko veicināja ražošanas metālu, benzīna un jēlnaftas cenu kritums. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada pirmā ceturkšņa.

Otrdien indekss samazinājās par 2,9%, kas ir lielākais kritums pēdējo trīs nedēļu laikā, jo publicētie dati liecināja, ka ASV patērētāju noskaņojums jūnijā ir pasliktinājies vairāk nekā prognozēts. ASV ekonomikas izaugsme nākamo divu ceturkšņu laikā saruks, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti. Tas pats notiks Ķīnā, kas ir lielākais patērētājs visām izejvielām, sākot no oglēm līdz pat varam.

«Ja šīs krituma prognozes īstenosies, tad ražošanas izejvielas būs vismazāk pieprasītas,» skaidro Diapason Commodities Management pārstāvis Šons Korigans. «Ja ekonomikas izaugsme bremzēsies, tad zelts uzrādīs vislabāko rezultātu.»

Zelts ar piedzīvoto 12% kāpumu ceturksnī uzrādījis trešo labāko rezultātu starp S&P GSCI Index izejvielām, atpaliekot no arabica markas kafijas, kuras cena pieaugusi par 20% un dabasgāzes, kuras cena uzrādīja 17% kāpumu.

Metāli piedzīvojuši būtisku cenu kritumu. Cinka cena samazinājusies par 25%, kas ir lielākais sarukums kopš 2008. gada pēdējā ceturkšņa, niķeļa cena kritusies par 23%, svina cena – par 19%, vara cena – par 16%, bet alumīnija cena – par 16%. Barclays Capital prognozē krituma turpināšanos līdz pat ceturtajam ceturksnim. Vara cenai tiek paredzēts vēl 8,1% liels kritums līdz 6000 dolāriem par tonnu, bet alumīnijam – par 5,3% līdz 1850 dolāriem par tonnu.