Darba samaksa mēneša griezumā ir uzrādījusi pirmo nelielo pieaugumu šajā gadā, tomēr šobrīd būtu pārāk optimistiski spriest par tās pieauguma noturīgumu.

Vērtēt nozarē notiekošo tikai pēc vidējiem datiem nebūtu korekti. To spilgti raksturo izmaksu pārmaiņu sadalījums pa objektu grupām, kur galvenais cenu kāpuma dzinējspēks ir maģistrālo cauruļvadu segments, inflācijai tuvojoties divdesmit procentiem. Tomēr tā kā šī segmenta īpatsvars kopējā būvniecības apjomā ir zems, vidējais cenu kāpums nozarē saglabājas zems. Vienlaikus biroju, daudzdzīvokļu un ģimeņu māju būvniecībā, vērojams cenu kritums, skaidro bankas pārstāvis.

Kopējās būvniecības sektora cenu izmaiņas ir tieši atkarīgas no būvniecības objektu struktūras atskaites periodā un izejmateriālu un energoresursu cenu dinamikas pasaulē. Palielinoties būvniecības objektu īpatsvaram, kuros ir būtisks metāla un transporta izmaksu īpatsvars kopējā objekta izmaksu grozā, tas ietekmēs kopējos nozares rādītājus un inflācija kāps. Latvijas specifika ir arī tāda – pastāvot salīdzinoši nelieliem kopējiem būvniecības apjomiem, katrs atsevišķais projekts ietekmē kopējos nozares rādītājus.

Gada pēdējie mēneši, visticamāk, nekādas kardinālas pārmaiņas nenesīs. Zināmu ietekmi var atstāt rudens – ziemas mēneši, sezonāli ierobežojot ceļu un komunikāciju būvniecības darbu veikšanu un attiecīgi to ietekmi un kopējiem nozares datiem. Ilgākā periodā cenu kāpums atkarīgs no globālām tendencēm un būvniecības darbu pieprasījuma sadalījuma pa segmentiem, spriež J. Zagorskis.

Db.lv jau ziņoja, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 2,7%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 13,2%, strādnieku darba samaksa par 1,7%. Savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,7%.