
Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%, liecina DNB bankas šī gada statistikas dati. Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums, cilvēkiem tikai pamazām «iepazīstoties ar koku».
Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra u.c. mājām: «Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību. Cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību.»
Kā skaidro Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē. «2015. gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū. Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā. Piemēram, ja ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, tad Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas.
Otrs iemesls - vietējo iedzīvotāju aizspriedumi pret koka būvniecību. Šī situācija gan nav unikāla, jo arī skandināvi ir gājuši šo «koka iepazīšanas» ceļu, kura sākumā pašlaik esam arī mēs,» komentē G.Zamurs.