Tā saukto trekno gadu laikā strauji savairojās dažādas būvfirmas, kas, izmantojot tā laika būvniecības bumu, īsā laikā tika pie pasūtījumiem un guva vieglu peļņu. Sākoties ekonomikas lejupslīdei un krītoties privāto pasūtījumu apjomiem, tās lielākoties bija spiestas bankrotēt, viņš skaidro. Tādējādi, viņaprāt, šobrīd tirgū palikuši spēcīgākie un stabilākie uzņēmumi. Krīze ir daļēji sakārtojusi būvniecības nozari un samazinājusi starpniekfirmu īpatsvaru.

Tomēr lejupslīdes laikā ar maksātspējas problēmām saskārās ne tikai mazās būvfirmas, bet arī lielie uzņēmumi. Krītoties būvniecības apjomiem un apgrozījumam, atsevišķi uzņēmumi bija spiesti pat pārtraukt savu darbību.

Atsaucoties uz Lursoft datiem, A. Asars – Asarovskis norāda, ka pērn pasludinātas gandrīz 500 uzņēmumu maksātnespējas saistībā ar ēku būvniecību un būvdarbu veikšanu. To vidū ir arī lielas būvfirmas, kas, krītoties apgrozījumam, nav radušas stratēģisku risinājumu, kā izdzīvot krīzes apstākļos un bija spiestas pārtraukt savu darbību vai izmantot tiesiskās aizsardzības procesa priekšrocības.

Joprojām nozarē raksturīgs dempings kā cīņas instrumenta pasūtījumu iegūšanā. Zemākā cena iepirkumu konkursos noslīdējusi līdz pat 40% zem vidējās, atgādina būvnieks. «Tā ir īstermiņa uzvara konkrētajam tirgus dalībniekam, bet, skatoties ilgtermiņā, šāda taktika rada sāpīgas sekas nozarē kopumā. Tirgus tiek degradēts un tiek vājināta uzņēmumu konkurētspēja. Dempings atņem uzņēmuma spēkus un kapacitāti. Ja tas tā turpināsies, tad par nozares attīstību nevarēsim runāt vēl ilgi,» uzskata A. Asars – Asarovskis.