Celtniecībā ir ļoti grūti pārbaudīt materiālu izlietojumu, īpaši pēc tam, kad darbi ir pabeigti. Bet Dienvidu tilta gadījumā 27 miljoni nepamatotu tēriņu tika atklāti, nevērtējot būvniecības izdevumus par materiālu lietošanas apjomiem un izcenojumiem, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Arī Nacionālās bibliotēkas gadījumā ticis pārskatīts projekts, mēs parādījām, ka šajā projektā izdevumi vismaz 80 milj. apjomā ir iekļauti nepamatoti un tāpēc vajag pārskatīt izmaksas,» skaidro I.Sudraba.

Esot ieprojektētas telpas, kas netiks racionāli noslogotas, kas saistītas ar kopējām apspriežu telpām, administratīvām vajadzībām un citām. Savukārt publiskojot informāciju par to, cik bibliotēka maksā, neesot parādītas visas izmaksas, bet tikai daļa, proti, tās, kuras nepieciešamas, lai uzbūvētu galveno bibliotēkas ēku.

«Es pat teiktu, ka informācija tika slēpta, jo blakus galvenajai ēkai bija paredzēta ēka, lai nodrošinātu siltumu, vēdināšanas režīmus utt. Ja pareizi sapratu pēc informācijas, ko mēs esam saņēmuši no Kultūras ministrijas, tad, apspriežot revīzijas rezultātus, tiek pārskatīts viss projekts, lai šis komunikācijas, kas nepieciešamas ēkas uzturēšanai, ievietotu galvenajā ēkā,» stāsts valsts kontroliere.