Turklāt Finanšu ministrijā izveidotajā darba grupā, kas meklē iespējas pilnveidot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, ir plaši pārstāvētas arī pašvaldības.

Tāpat Finanšu ministrija atgādina, ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 100 % apmērā tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kurā atrodas īpašums, par kuru tiek maksāts nodoklis.

Jau ziņots par gadījumu Cēsīs, kur divām māsām par savu īpašumu - privātmāju un 4,5 hektāriem zemes - nekustamā īpašuma nodoklis par 2011. gadu aprēķināts 1 298 lati. Valsts zemes dienestā vēstīts, ka atbilstoši pašvaldības noteiktajam lietošanas mērķim šai pilsētas zemei kadastrālā bāzes vērtība pašlaik ir noteikta četri lati par kvadrātmetru. Aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus vērtētāji gan norāda, ka viņiem nav saprotams, kā Valsts zemes dienestā iegūst šādas, viņuprāt, pašreizējam tirgus stāvoklim pilnīgi neatbilstošas kadastrālās vērtības.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs iepriekš paudis viedokli, ka pašvaldībām būtu jāpiešķir tiesības pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ar likumu ierobežotā likmju «koridorā». «Ikvienai pašvaldībai šis nodoklis būtībā kalpo triju mērķu sasniegšanai. Pirmais – lai tai būtu nauda ceļu tīrīšanai, skolu un bērnudārzu uzturēšanai utt. Otrais – lai savā teritorijā plānotu zemes un citu īpašumu lietderīgu izmantošanu. Trešais – lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, proti, ja jūsu kaimiņš dzīvo ievērojami lepnākā namā nekā jūs, tad viņam par šo īpašumu būtu jāmaksā lielāks nodoklis,» tā A. Štokenbergs.