
Varētu tikt mainītas prasības lauksaimniecības zemes pircējiem, piemēram, vairs nevajadzēs atbilstošu izglītību un pieredzi būt bijušam platībmaksājumu saņēmējam, joprojām gan nav beigušās cīņas par maksimālo zemes apmēru un latviešu valodas zināšanām
Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Jāatgādina, ka Saeimā ir iesniegts vairāk nekā 10,5 tūkstošu pilsoņu iesniegums — Latvijas lauksaimniecības un meža zemi saglabāt pilsoņu īpašumā un beigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem, un izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijas lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai kompānijām, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem. Arī Eiropas Komisija norādījusi uz vairākiem punktiem, kas Latvijai jāmaina likuma redakcijā, kura stājās spēkā 2014. gada 1. septembrī.
«Nekas vēl nav beidzies, kaut arī ir skaidrība par to nosacījumu (atbilstošas izglītības un iepriekšēju praktiskas darbības pieredzi, platībmaksājumu saņemšanu) atcelšanu, pret kuriem iebilda EK,» skaidro Saeimas deputāts, iesniegto priekšlikumu darba grupas vadītājs Armands Krauze. «Bija savdabīga diskriminācija, ko radīja prasība pēc lauksaimnieciskās izglītības, un tā vienādi attiecās gan uz Latvijas, gan ārvalstu uzņēmīgajiem cilvēkiem,» uz jautājumu par pārmetumiem no EK atbild A. Krauze.
Visu rakstu Kauja par Latvijas zemi Saeimas ringā lasiet pirmdienas, 21.novembra laikrakstā Diena Bizness!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.