Būvniecība un īpašums
2010. gada 29. jūlijs 07:57
No ēku siltināšanas programmai piešķirtajiem 44,3 miljoniem latu valsts naudas pašreiz ir apgūti un rezervēti 8,5 miljoni latu, kā rezultātā pilnībā nosiltinātas 12 mājas un ar 84 noslēgti līgumi par projekta īstenošanu. Par to jau iepriekš vēstīja laikraksts Dienas bizness. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdis Vents Armands Krauklis laikrakstam Diena norāda, ka šis apjoms ir «absolūti nepietiekams» un līdzekļu apguve ir lēna.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt savu māju, pēc tam saņemot atpakaļ 50% no ieguldītās naudas. 60% atmaksas pienākas, ja 10% iedzīvotāju ir maznodrošinātie. Uz atbalstu var pretendēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kuru māja ir nodota ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam, māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tajā ir vismaz pieci dzīvokļi, un neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no kopējās.
Mājām, kas tika renovētas 2009. gadā siltumenerģijas ietaupījums ir ievērojams: 464. sērijas mājai Rīgā, Kurzemes prospektā 14, tie ir 57,7%, speciālajam projektam Ventspilī, Brīvības ielā 33/35, - 39%; 103. sērijai Liepājā, Klaipēdas ielā 84, - 39%, tādai pašai ēkai Ropažos, Rīgas ielā 14, nepilnu apkures sezonu pēc renovācijas - 31,5%.
Minētajos namos kopējais maksājums par apkuri, apsaimniekošanu un, galvenais, ieskaitot kredītu, ir mazāks, nekā bija pirms siltināšanas.
Runājot par kūtrumu ēku siltināšanai atvēlēti līdzekļu apguvē, V. A. Krauklis norāda: «Krīzes situācijā ir ātri jāreaģē. Ja programma nestrādā, jāmaina nosacījumi.» Deputāts pieļauj, ka daļu naudas galu galā varētu novirzīt publisku ēku siltināšanai un projektu sākšanā lielāka teikšana jāpiešķir pašvaldībām.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele iebilst, ka publiskajām ēkām jau ir paredzēta cita programma, bet pašvaldību iespējas iesaistīties viņš uzskata par pietiekamām. G. Ābeles vērtējumā programma strādā labi: «Svarīgi ir raudzīties uz pieteikumu dinamiku, kas īpaši strauji pieaugusi tieši pēdējo mēnešu laikā.» To, kāpēc renovēto māju nav vairāk, viņš skaidro ar to, ka īpašniekiem kopsapulcē grūti vienoties, īpaši ja nav apsaimniekotāja, kuram viņi uzticas: «Ņemot vērā krīzi, bezdarbu un bailes no finanšu saistībām, grūti pieņemt pozitīvu lēmumu.»
Lai situāciju uzlabotu, Eiropas Komisijā ir saskaņošanai iesniegti priekšlikumi par finansējuma saņēmēju loka paplašināšanu, proti, atbalstu varētu saņemt ēkas, kuras būvētas arī pirms 1944.gada.