Tādējādi viņš plāno pierādīt, ka neplāno kaitēt dabai, bet teritoriju vēlas sakārtot.

Lielo ažiotāžu ap «Šlesera priedēm» viņš skaidro ar politisku atriebību un vēlēšanu tuvumu.

«Teritoriju es iegādājos kā ģimenes īpašumu 1999.gadā. Nopirku to no privātpersonas – Vācijas pilsoņa. Samaksāju 1 miljonu dolāru, tā summa toreiz bija diezgan iespaidīga,» preses konferencē stāstīja A.Šlesers.

Teritorijā esot atradušies 40 objekti un tā nekad nav bijusi neaizskarta meža teritorija, «kā kāds to ir iedomājies», uzsvēra vicemērs. Viņa lielākā kļūda esot, ka objekti nojaukti. Ja viņš būtu tos saglabājis, neviens neteiktu, ka tā ir bijusi meža teritorija, uzskata A.Šlesers.

 «Ja kāds cīnīsies par to, lai padomju laika grausti netiek aiztikti, tam varētu būt daudz atbalstītāju. Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs– tas ir privātīpašums un daudzu gadu gaitā iegūti visi saskaņojumi ar visām iespējamām institūcijām. Lai noņemtu spekulācijas, es uzaicinu klātesošos uz Jūrmalu, lai nevajadzētu filmēt un fotografēt aiz sētas gribu parādīt šo teritoriju, jūs varēsiet iemūžināt šo graustu. Tad būs jāizšķiras, vai to iekonservēt un atstāt nākamajām paaudzēm, kas varēs iepazīties, kā cilvēki padomju laikos dzīvoja, vai ļaut man kā privātpersonai realizēt savas tiesības un apbūvēt teritoriju.»

Db.lv, jau ziņoja, ka plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja valdības lēmumus, ar kuru atļauts transformēt A.Šleseram piederošo zemi Jūrmalā kāpu zonā. Savukārt A.Šlesers prieku par šādu lēmumu pauž solot, ka neviena nozīmīga priede Jūrmalas kāpu zonā netikšot nocirsta.