Paredzēts, ka 23. martā LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte svinīgi paziņos par Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu arhitekta Modra Ģelža projektētajai ģimenes vasarnīcai (1959). Pasākums notiks izstādes Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. XX. gadsimts ietvaros, kurā eksponēts celtnes makets mērogā 1:1 – pašreizējais ēkas īpašnieks mākslinieks Kristaps Ģelzis simboliski piestiprinās tam mantojuma zīmi.

Reiz, jautāts par to, kuram no saviem darbiem arhitekts Modris Ģelzis (1929 – 2009) pats piešķirtu neizskarama kultūras pieminekļa statusu, meistars atbildējis: «Savai vasarnīcai. Es pats to būvēju, un savā laikā tas bija notikums.»

Vasarnīca ir viena no pirmajām modernisma ēkām, kas Latvijā īstenota pēckara laikā, un iezīmē revolucionāras pārmaiņas arhitektūras idejās pēc morāli novecojušā «Staļina baroka», skaidro speciālisti. Jaunums tolaik bija katra brīvdienu mājas detaļa – punktveida pamati (ēka veidota ar atrāvumu no zemes), siltinātā grīda un jumts, kas savienots ar griestiem, iztiekot bez bēniņiem, koka karkass ar plašajiem stiklojumiem. Dēļu klājs ar pergolu sapludina robežas starp dārzu un ēku. Citu modernistu vidū Modra Ģelža arhitektonisko domāšanu, ko īpaši apliecina šis vasarnīcas projekts, izceļ humāni mērogi un dabas izjūta – cilvēka fiziskajam un morālajam komfortam, arī laimei patiesībā pietiek ar minimumu.

Kultūras pieminekļa statusa piešķiršana pagājušā gadsimta 50. gados projektētajai un būvētajai ēkai tiek vērtēta kā simbolisks žests, kas apliecina arī jaunākajos laikos – pēckara posmā – radīto kultūras objektu vērtību un šī laika kultūras mantojuma tiesības uz aizsardzību, līdzīgi kā Zinātņu akadēmijas ēkai un Dailes teātrim, kas šo statusu jau saņēmuši.

Šobrīd Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 8555 objekti.