Būvdarbi šobrīd notiek trijos investīciju fondu grupas NCH projektos: viens ir privātmāju projekts Lapsas, Pierīgā, bet divi citi ir dzīvojamo namu projekti Rīgā un Liepājā.

Rīgā šobrīd virzās uz priekšu Ģipša fabrikas otrā kārta – komplekss, kurā būs 62 dzīvokļi, pazemes autostāvvieta un privāta jahtu piestātne. Tur šoruden būs gatavi trīs t.s. paraugdzīvokļi un viena villa, bet kopumā kompleksu plānots pabeigt nākamgad. Liepājā kompānija pabeidz 13 dzīvokļu namu Alejas ielā. Abi projekti tiek īstenoti ekskluzīvo īpašumu segmentā.

NCH ir ieguldījis koka karkasa ēku ražošanas uzņēmumā SIA Nordic Homes, stāsta NCH nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Pircējiem Lapsās, Babītes pagastā, tādējādi tagad tiek piedāvāts īpašums – zemes gabals un kāda no izvēlētajām koka karkasa mājām. Ar šādu piedāvājumu var nodrošināt ciemata kontrolētu attīstību, kvalitatīvu dzīvi tiem, kas iegādāsies īpašumu, viņš skaidro.

«Tendence ir pozitīva. Esam novērojuši, ka privātmāju segmentā interese ir pat pārsteidzoši liela. To pierāda interesentu skaits, kādu konstatējām mūsu kompānijas rīkotajās atvērto durvju dienās un t.s. demo mājā pie Ķīpsalas izstāžu halles – tur ir pabijuši vairāk nekā 400 interesentu,» raksturo R. Jansons. Augustā atvērto durvju vai klientu dienas apmeklējušas vairāk nekā 350 ģimenes.

Cilvēki nākotnei tic, taču tirgus attīstīšoties ļoti pakāpeniski. Turklāt lielā mērā tirgus attīstības tempi Latvijā būs atkarīgi arī no banku hipotekārās kreditēšanas politikas, uzskata R. Jansons.

Raksturojot situāciju privātmāju tirgū, Vestabalt valdes priekšsēdētāja Līga Uzkalne norāda, ka viena no iezīmēm privātmāju segmentā ir ierobežots kvalitatīvu piedāvājumu skaits par pamatotu un atbilstošu cenu Rīgā un tās apkārtnē. Privātmāju tirgus segmenta attīstību viņa kopumā vērtē kā stabilu. Darījumi notiek galvenokārt Rīgā, bijušajā Rīgas rajonā un Jūrmalā cenu kategorijā 150 – 500 tūkst. eiro. Jūrmalā dažkārt šī darījuma summa tiek pārsniegta.

Pieprasītākās esot mājas, kuru platība ir līdz 200 m2, bet tai piegulošā zemes īpašuma platību ir līdz 1500 – 2000 m2. Tas saistīts ar pieaugošām īpašuma uzturēšanas izmaksām – komunālajiem maksājumiem un nekustamā īpašuma nodokli.

Pēc L. Uzkalnes teiktā, dominē pieprasījums no vietējo pircēju puses. Ārvalstu pilsoņi īpašuma iegādei ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju labprātāk izvēlas iegādāties dzīvokļu īpašumus. Ir novērojama pieaugoša interese no klientu puses par privātmājām (arī nepabeigtām jaunbūvēm), kas tiek piedāvātas caur izsolēm vai arī – par kredītiestāžu pārņemtajiem objektiem, kas ir saistīts arī ar kreditēšanas atsākšanos un kopējo tirgus stabilizāciju.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.