Būvniecība un īpašums
2011. gada 8. augusts 10:58
Valsts un pašvaldību būvniecības konkursos situācija sāk līdzināties «treknajiem» gadiem, taču iemesli ir pilnīgi atšķirīgi.
Pašlaik pašvaldību sludinātājos t.s. nelielajos būvniecības konkursos, kur paredzamā līguma summa nepārsniedz 200 tūkstošus latu, labākajā gadījumā ir pa vienam, diviem, trim pretendentiem, bet nereti mazāki konkursi beidzas bez rezultāta, raksturo Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs.
Arī valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība piekrīt, ka būvniecības konkursos piedāvājumu skaits brīžiem ir ļoti mazs, pamatā nav vairāk par trim pretendentiem. Esot vērojama tendence, ka daudzi nozares speciālisti ir pametuši valsti, viņu trūkst, kā arī slodze ir nedaudz, bet tomēr pieaugoša, īpaši, vasaras mēnešos.
«Krīzes dēļ mums gandrīz nav palikušas mazās, vidējās būvfirmas, kam šādi darbi būtu interesanti. Daļa šo kompāniju jau ir likvidētas,» O. Burovs nosauc vēl vienu no iemesliem.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks piekrīt, ka uz salīdzinoši maziem būvniecības konkursiem piesakās tikai nedaudzi pretendenti. Parasti tās ir jaunas firmas vai firmas ar mazu apgrozījumu. Viena no galvenajām problēmām, viņaprāt, ir tā, ka būvnieks neiztur vienu no Publiskā iepirkuma likumā noteiktajiem kritērijiem – pretendenta darbinieku vidējā darba alga nedrīkst būt mazāka par 70% no vidējās algas nozarē.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.