Parex bankas parādnieki Siguldā izdemolējuši māju, taču tas neesot vienīgais cietušais mājoklis bankas nekustamo īpašumu portfelī, kā arī Parex banka nav vienīgā cietusī ķīlas ņēmēja.

Valsts policijas Rīgas reģiona preses pārstāve Sigita Pildava Neatkarīgajai apstiprinājusi, ka par īpašuma bojāšanu ir ierosināta krimināllieta. Konkrētajā gadījumā policistiem un vēlāk tiesnešiem būtu jāņem vērā, ka valsts iespējas maksāt viņiem algas būs atkarīgas arī no tā, cik daudz naudas valstij atdos valsts īpašumā esošā un valsts kreditētā Parex banka.

Tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāpacenšas, lai minētā nama bijušie iemītnieki patiešām norēķinās ar banku, proti, atdod bankai starpību starp kādreizējo bankas aizdevumu un to naudas summu, ko banka atgūs pēc pārņemtās ķīlas realizācijas. Ēkas bijušie iemītnieki ir darījuši visu viņiem iespējamo, lai ķīlas vērtību mazinātu.

Par cenu stabilitātes garantiem ir kļuvušas bankas, kas atpērk savu parādnieku īpašumus. Tādējādi bankas nepieļauj parādnieku mājokļus pārdot izsolēs par pārāk zemām cenām un pēc tam mēģina šos mājokļus pārdot vēl dārgāk. Gan pašu banku, gan māklerfirmu darbinieki ir vienisprātis par banku veikto darījumu īpatsvaru, bet darījumu reģistrācijas dati netiek vākti tādā veidā, lai dotu šiem apgalvojumiem oficiālu apstiprinājumu.

Banku parādnieku mājokļu izsoļu lielais īpatsvars apgrūtina atsaukšanos uz zemesgrāmatas statistiku, kur izsoļu rezultāti parādās ar 2–3 mēnešu un vēl ilgāku novēlošanos. Bankas par to vaino Latvijas likumus, kas ļauj apstrīdēt izsoļu rezultātus. Savukārt ēku apsaimniekotāji tur bankas aizdomās par darījumu reģistrāciju vilcināšanu, lai nebūtu jāslēdz līgumi par ēku apsaimniekošanu un jāsāk komunālo rēķinu apmaksa vismaz apkures sezonas laikā.

Neesot viena šablona, pēc kura bankas rīkojas ar iegūtajiem īpašumiem. Tās var vienkārši gaidīt uz kredītņēmēju pieteikšanos. Ja kredīta došana šķiet iespējama, tad kredītņēmējam tiek piedāvāts par bankas aizdoto naudu atpirkt kādu no kredītu dodošās bankas īpašumā esošajiem mājokļiem.

Citos gadījumos bankas darbojas aktīvāk un deleģē mākleriem iespēju meklēt pircējus mājokļiem, bet tas pamatā attiecas uz jaunuzcelto mājokļu segmentu. No tā banku rīcībā ir nonākušas daudzdzīvokļu mājas un māju kvartāli – neveiksmīgo nekustamā īpašuma attīstītāju bijušie īpašumi.

Bankām ir vajadzīgi palīgi, lai kaut atsevišķas ēkas aizpildītu strauji un neuzkrautu to pirmajiem iemītniekiem pārāk lielus apsaimniekošanas rēķinus, kas aizbaidītu nākamos pircējus. Kur nav cerību pircējus savākt, tur ēkas jāiekonservē līdz labākiem laikiem, kuru tuvošanos sola gan valsts amatpersonas, gan daudzos gadījumos arī banku eksperti.