SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība mēneša laikā īpaši nav mainījusies, sarūkot vien par 0.4 punktiem līdz 20.5 punktu līmenim. Salīdzinājumā ar šā gada februāri, kad tika sasniegta līdz šim augstākā indikatora vērtība (26.1 punkts), indikators šobrīd ir par 5.6 punktiem zemāks, savukārt salīdzinājumā ar 2010. gada oktobri – par 2.4 punktiem mazāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju gaidas attiecībā uz mājokļu cenām nav īpaši mainījušās un vērtējamas kā piesardzīgi optimistiskas. Pēc neliela kritumu pavasarī vasaras mēnešos un rudens sākumā iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu palielināšanos.

Ziņas par eirozonas parādu krīzes saasināšanos vai otro krīzes vilni, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku, līdz šim nav būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un tuvākās nākotnes gaidas, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši pozitīvais vērtējums gan attiecībā uz savām finansēm, gan arī uz nekustamā īpašuma cenām nākamgad, daļēji esot saistīts arī ar septembrī notikušajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Kā rāda līdzšinējā pieredze, pirms vēlēšanām iedzīvotāji mazliet cerīgāk skatās nākotnē, varbūt pat nedaudz pārvērtējot iespējamo parlamenta vēlēšanu rezultātu ietekmi uz ekonomiku un pašu finansēm, komentē eksperts.

Cenu kāpumu prognozētāji joprojām veido aptuveni vienu trešo daļu no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita – 32.4%. Mājokļa cenu kritumu prognozētāju skaits pēdējos pāris mēnešos diezgan stabili svārstās ap 12% atzīmi.