Pirmajās izsolēs ar augšupejošu soli februārī paredzēts pārdot 63 maksātnespējīgās SIA Mazā Nometņu 16 piederošos nekustamos (dzīvokļus) īpašumus, kas atrodas Rīgā, Liepājas ielā 2.

Db.lv jau ziņoja, ka SIA Mazā Nometņu 16 maksātnespēju pieteica 2009. gadā, tobrīd bija pabeigta dzīvojamā kompleksa projekta 1. kārta. Tās pabeigšana sakrita ar straujo lejupslīdi nekustamā īpašuma tirgū. 2008. gadā dzīvokļi piedāvāti par 2000 – 2500 eiro/m2.

2010. gada decembrī notikušas projekta pirmā korpusa dzīvokļu izsole. Piedalījušās gan juridiskās, gan fiziskās personas. Visvairāk dzīvokļu nosolījusi SIA Latectus (SEB bankas uzņēmums), bet dažus - arī SIA Promano Lat (Nordea bankas uzņēmums) un SIA Salvus (DnB Nord bankas uzņēmums).

Tāpat kā pirmā mājas korpusa dzīvokļu izsolēs arī februārī tiks piedāvāti mājokļi, kuru kopējā platība (tiek ieskaitīta arī terašu/balkonu platība) ir dažāda: no 62.6 m2 līdz 171,7 m2. Arī mājokļu apdare atšķirīga: dzīvokļi ir gan ar t.s. pelēko, gan t.s. balto apdari, bet ir arī pilnībā pabeigts mājoklis. Tādējādi īpašumu sākumcena un diapazons ir no 27.3 tūkst. latu līdz 55,9 tūkst. latu.

Pēc decembrī notikušajām izsolēm rēķināts, ka vidējā dzīvokļa pārdošanas cena bijusi 820 lati/m2.

Db.lv vēstīja, ka bijušās zeķu fabrikas Aurora vietā savulaik plānots vērienīgs komplekss. Piemēram, projekta otrajā kārtā bija paredzēts atjaunot un pārbūvēt vecās fabrikas korpusu (to 1901. gadā projektējis arhitekts Vilhelms L. Bokslafs), vēl vēlāk būvēt savrupmājas tuvāk Māras dīķim. Projektu īstenoja lietuviešu kompānijām – būvfirmai Ranga IV un investīciju kompānijai Hermes Capital piederošā SIA Mazā Nometņu 16. Investori t.s. treknajos gados lēsuši, ka investīcijas sasniegšot 50 milj. eiro. Sindicēto kredītu 31 miljona eiro apmērā Aurora Park Residence dzīvojamo māju projektam, pirmās un otrās kārtas celtniecībai 2007. gadā izsniedza DnD Nord Banka sadarbībā ar SEB Unibanku (tagad SEB banka) un Nordea banku. Pēc visa projekta pabeigšanas Aurora Park Residence bija plānoti ap 386 mājokļiem.

Šis projekts savulaik izpelnījās uzmanību, dzīvokli tajā rezervējot kādreizējai kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Kompleksu projekta autors – arhitekts Andis Sīlis, kura birojs tobrīd ieguva Koncertzāles projektēšanas līgumu.