Tas mēneša laikā sarucis līdz 14.8 punktu līmenim. Jūnijā indikators atradās pie 17 punktu atzīmes. Kopumā gan indikatora vērtība kopš pagājušā gada maija ir pozitīva.

Indikators joprojām uzrāda pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu, tomēr šis vērtējums kļūst arvien piesardzīgāks, raksturo SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Lai arī nekustamā īpašuma cenas šobrīd ir būtiski zemākas nekā t.s. treknajos gados un uzskatāmas par adekvātām pašreizējai iedzīvotāju pirktspējai, mājokļu pieejamību var negatīvi ietekmēt tādi faktori kā inflācija (primāri, mājokļu uzturēšanas izdevumu pieaugums) un procentu likmju palielināšanās. Savukārt ienākumu pieaugums un jaunu darba vietu rašanās process notiek salīdzinoši lēni. Vēl joprojām liela daļa iedzīvotāju nejūt finansiālā stāvokļa uzlabošanos, tādējādi iedzīvotāji piesardzīgāk raugās nākotnē, viņš turpina.

Indikatora veidotāji skaidro, ka nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju skaits mēneša laikā gandrīz nav mainījies – aptuveni 32% no kopējā respondentu skaita uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā pieaugs. Savukārt mājokļa cenu kritumu prognozētāju skaits mēneša laikā pieaudzis līdz 17% (iepriekšējā mēnesī – 14%).

Vislielākā respondentu grupa joprojām ir attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām neitrāli noskaņotie iedzīvotāji – līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī 35% iedzīvotāju pauda uzskatu, ka mājokļu cenas tuvākajos 12 mēnešos nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī.

Aptauja šā gada jūnijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1000 valsts pastāvīgie iedzīvotāji.