Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska uzskata, ka nodokļa palielināšana ir ļoti neapdomīgs solis. Viņasprāt, vispirms valstī ir jāsakārto nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tikai tad var plānot par nodokļa palielināšanu.

Rīgā esot tādi nami, kuru īpašnieki jau šogad maksājot par tām 0,3% lielu nodokli. Tas tādēļ, ka netika veikta ēkas pilna inventarizācija jeb kadastrālā uzmērīšana. Pašlaik pasūtīt šo inventarizāciju īpašniekam iznāk dārgāk nekā samaksāt nodokli.
Kādā sanāksmē Finanšu ministrijas pārstāvji esot skaidri teikuši namīpašniekiem, ka viņi varot neuztraukties. Ja nesamaksāšot nodokli laikā, parāds tiks uzlikts kā hipotēka zemesgrāmatā. Viņasprāt, nodoklim jābūt tādam, lai visi to varētu samaksāt. trūkst ekonomistu, kas spētu sagatavot ekonomiskai situācijai pieņemamu nodokli.

Liepājas Namīpašnieku biedrības pārstāvis, uzņēmējs Andrejs Džeriņš domā, ka nodokļa paaugstinājumu īpaši sāpīgi izjutīs īres namu īpašnieki. Dzīvokļa īrnieks maksās mēnesī īres līgumā pielīgto naudas summu un viņam vienalga, kādu daļu no šīs summas namīpašnieks pēc tam samaksā par nodokli, mājas apkuri, atkritumu izvešanu un citiem komunālajiem pakalpojumiem un kas paliek viņam pašam.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejamo finanšu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem paredzēts dzīvokļu īpašniekiem padomju laikā celtajos daudzstāvu namos. Diemžēl to neparedz īres namiem.
Nekustamā īpašuma nodokli visvairāk izjutīs ģimenes privātmāju īpašnieki.