Izsolēs piedāvāti dzīvokļi Rīgā, Liepājas ielā 2, kas ir projekta Aurora Park Residence mājokļi vienā no mājas korpusiem. Tā attīstītājs SIA Mazā Nometņu 16 maksātnespēju pieteica 2009. gadā, tobrīd bija pabeigta dzīvojamā kompleksa projekta 1. kārta. Tās pabeigšana sakrita ar straujo lejupslīdi nekustamā īpašuma tirgū. 2008. gadā dzīvokļi piedāvāti par 2000 – 2500 eiro/m2.

Decembrī notikušajās izsolēs piedalījušās gan juridiskās, gan fiziskās personas. Visvairāk dzīvokļu nosolījusi SIA Latectus (SEB bankas uzņēmums), bet dažus nopirkušas arī SIA Promano Lat (Nordea bankas uzņēmums) un SIA Salvus (DnB Nord bankas uzņēmums).

Db.lv jau ziņoja, ka izsolei piedāvāto dzīvokļu kopējā platība (tiek ieskaitīta arī terašu platība) bijusi dažāda: no 67 m2 līdz 220 m2. Arī mājokļu apdare atšķirīga: dzīvokļi ir gan ar t.s. pelēko, gan t.s. balto apdari. Tādējādi īpašumu sākumcena un diapazons bija dažāda. Lētākie dzīvokļu sākumcena ir nedaudz virs 27 tūkst. latu, bet dārgākais dzīvoklis tiek piedāvāti turpat par 70 tūkst. latu.

Pēc izsoles rēķināts, ka vidējā dzīvokļa pārdošanas cena bijusi 820 lati/m2.

Nākamās Aurora Park Residence dzīvokļu izsoles varētu notikt ne ātrāk kā nākamā gada janvāra beigās, februāra sākumā.

Db.lv vēstīja, ka bijušās zeķu fabrikas Aurora vietā savulaik plānots vērienīgs komplekss. Piemēram, projekta otrajā kārtā bija paredzēts atjaunot un pārbūvēt vecās fabrikas korpusu (to 1901. gadā projektējis arhitekts Vilhelms L. Bokslafs), vēl vēlāk būvēt savrupmājas tuvāk Māras dīķim. Projektu īstenoja lietuviešu kompānijām – būvfirmai Ranga IV un investīciju kompānijai Hermes Capital piederošā SIA Mazā Nometņu 16. Investori t.s. treknajos gados lēsuši, ka investīcijas sasniegšot 50 milj. eiro. Sindicēto kredītu 31 miljona eiro apmērā Aurora Park Residence dzīvojamo māju projektam, pirmās un otrās kārtas celtniecībai 2007. gadā izsniedza DnD Nord Banka sadarbībā ar SEB Unibanku (tagad SEB banka) un Nordea banku. Pēc visa projekta pabeigšanas Aurora Park Residence bija plānoti ap 386 mājokļiem.

Šis projekts savulaik izpelnījās uzmanību, dzīvokli tajā rezervējot kādreizējais kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Kompleksu projekta autors – arhitekts Andis Sīlis, kura birojs tobrīd ieguva Koncertzāles projektēšanas līgumu.