Tās šos darbus apņēmušās veikt par turpat 232,3 tūkstošiem latu. Projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu. Tikmēr līdz šā gada 17. maijam notiek konkurss par šo darbu būvuzraudzību, kam arī paredzēts ES fondu līdzfinansējums.

Projektu izstrādāja SIA Arhitektoniskās izpētes grupa un SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs. Šie uzņēmumi bija vinnējuši novada domes rīkoto konkursu par projekta izstrādi un autoruzraudzību, piedāvājot to paveikt par 11,7 tūkst. latu, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas datiem.

Pagājušā gada sākumā DB informēja, ka projekts Krāslavas pils kompleksa pielāgošana tūrisma produktu attīstībai bija plānots finansēt no ERAF apakšaktivitātes Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai. Projektam būtu jādod papildu impulsu tūrisma attīstībai Krāslavas novadā un Latgales reģionā.

DB iepriekš ziņoja arī par pārrobežu projektu, kas par ES naudu Krāslavā un Zarasos paredz abu pilsētu tēla uzlabošanu, izstrādājot inovatīvus pilsētu prezentācijas materiālus, kā arī veicot vērienīgas investīcijas pilsētu centros. Kopējais budžets – 2,23 milj. eiro, no tiem 1,9 milj. eiro finansē Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programma. Krāslavā šīs investīcijas bija vērstas uz pilsētas kultūrvēsturiskā centra, kas ir XVIII gadsimta valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, atsevišķu daļu rekonstrukciju, tostarp Krāslavas pils kompleksā bija paredzēts sakārtot centrālos vārtus un atsevišķus žoga posmus, veikt grotas rekonstrukciju un muzeja jumta nomaiņu.

Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru ir XVIII gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā teritorija aizņem 14,43 hektārus. Muižas kompleksā ietilpst Krāslavas pils un saimniecības ēkas, kā arī 18. gadsimta vidū veidots romantisks ainavu parks Daugavas ielejas nogāzē.