Pēc 2014. gada beigu un 2015. gada sākuma satricinājumiem nozare pārkārtojās un turpina augt. Šobrīd lielākajā tirgus daļā pilnībā dominē vietējais pieprasījums, tāpēc novērojamo izaugsmi ir pamats uzskatīt par ilgtspējīgu attīstību.

Vairākos tirgus segmentos Rīgā novērojamā aktivitāte, iespējams, ir augstākā kopš treknajiem gadiem, atgādinot, ka tieši vietējais pieprasījums, aktīva banku kreditēšana un neliels valsts atbalsts ir pamats nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei.

Rīgas mājokļu tirgus aktivitāte kopumā kopš pagājušā gada vidus ir atgriezusies 2014.gada pirmā pusgada līmenī un ir nemainīgi stabila ar apmēram 600 darījumiem mēnesī.

Darījumu skaitam saglabājoties stabilam, ir novērojamas būtiskas izmaiņas – sērijveida dzīvokļi pamazām zaudē tirgus daļu, atdodot to iekārojamākam, bet dārgākam jauno projektu un centra dzīvokļu segmentam. Pārējās Baltijas valstīs jauno projektu tirgus ir krietni aktīvāks un ir pamats domāt, ka arī Rīgā tas aktivizēsies.

Neskatoties uz tirgus aktivitātes pieaugumu, cenas, visticamāk, saglabās stabilitāti, jo nav redzami priekšnoteikumi dramatiskām izmaiņām, skaidro eksperti.

Kā piedāvājums, tā pieprasījums rezidentu sektorā aug salīdzinoši lēni, bet ekskluzīvo īpašumu attīstītāji cenas būtiski nesamazina.

Tikai pusotru gadu pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri uz neskaidrību periodu dramatiski ietekmēja pat citādi nesatricināmo sērijveida tirgu, izskan ziņas par izmaiņām valsts atbalsta programmas Altum galvojuma nosacījumos - tas, iespējams, vairs nebūs bezmaksas. Pēc būtības šo izmaiņu ietekme uz mājokļu tirgu nebūs tik nozīmīga, taču Ekonomikas ministrijai būtu svarīgi rūpēties, lai pārejas process uz jaunajiem nosacījumiem būtu pēc iespējas stabilāks un vienkāršāks, jo jebkura vilcināšanās var atkal radīt būtisku vietējā pieprasījuma aktivitātes kritumu, uzsver eksperti.