Desmit mēnešu dati pārsniedza visa 2010. gada rezultātus, informē banka. No 53 namiem 18 ir Kurzemes reģionā. Salīdzinājumam: 2010. gada laikā ar SEB bankas finansējumu realizēti 53 siltināšanas projekti 2,2 miljonu latu apmērā, savukārt, 2009. gada – 15 projekti 800 tūkstošu latu apmēra.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere pozitīvi vērtē faktu, ka 2011. gadā pieaudzis to māju skaits, kas vēlas noskaidrot un uzlabot ēku energoefektivitāti. Viņa arī uzslavē lielāku rosību Rīgā, kas iepriekš tikpat kā nebija manāma. Pašlaik vājāka aktivitāte ir Latgales reģionā, kur siltināšana ir sākusies pārsvarā pašvaldību apsaimniekotāju mājās un tikai atsevišķu biedrību ēkās.

«Svarīgi, lai arī turpmāk būtu iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu. Šobrīd ir ieguldīts liels darbs iedzīvotāju informēšanā projekta Dzīvo siltāk! ietvaros, kā arī jau ir redzami daudzi realizētie piemēri, tāpēc ir svarīgi, lai tieši šāda veida atbalsts būtu pieejams iedzīvotājiem arī turpmāk,» uzskata I. Tetere.

Db.lv jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija aicina uzņemties virssaistības 10 miljonu latu apmērā no valsts budžeta, lai finansējuma trūkuma dēļ nebūtu jānoraida t.s. māju siltināšanas projekti, ko līdzfinansē no ES struktūrfondiem. Tāpat vienlaikus būtu jāsāk izvērtēt alternatīvas par turpmāko atbalstu mājokļu siltināšanai pēc ES fondu finansējuma apgūšana,

Līdz šā gada 17.novembrim aktivitātes ietvaros saņemti 687 projektu iesniegumi. Pašlaik rezervētais ERAF finansējuma apmērs ir 27 miljoni latu (pabeigtie, īstenojamie, apstiprinātie un vērtēšanā esošie projekti), līdz ar to aktivitātei pieejamais ERAF finansējuma apjoms ir 20.6 miljoni latu. Vidējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumenerģijas ietaupījums, kas tiek iegūts renovācijas pasākumu īstenošanas rezultātā, svārstās no 30% līdz pat 57%. Kā papildus ieguvums uzskatāms dzīvojamā fonda uzlabošana.