Bankas izsniedzot hipotekāros kredītus aptuveni 20% darījumu. Mājokļu cena kopš 2010.gada jūlija faktiski ir bez izmaiņām. Vājā pieprasījuma pamatā ir iedzīvotāju zemie ienākumi.

Liela daļa turīgāko iedzīvotāju jau ir iegādājušies sev mājokli. Mājsaimniecību vēlmi uzņemties jaunas kredītsaistības mazina piesardzība, kas radās krīzes laika pieredzes dēļ. Tāpēc, kamēr nodarbinātības pieaugums būs samērā lēns un reālo darba algu izaugsmi pamatā «noēdīs» inflācija, iekšējais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem būs neliels.

Reģionālie aspekti arī ir būtiski, vērtējot pieprasījumu pēc mājokļiem. To iespaido ne tikai iekšējā un ārējā migrācija, bet arī iedzīvotāju skaita kritums zemās dzimstības dēļ. Ņemot vērā šos faktorus, mājokļu piedāvājums uz vienu cilvēku palielināsies, pat tikai saglabājot esošo dzīvojamo fondu.

Ģeogrāfiskā ziņā vislielākās iespējas patlaban ir Rīgai un tās apkārtnei. Rīgas centrs un Jūrmala ir interesanta ārvalstu pircējiem, bet Rīgas apkārtne līdz šim veiksmīgi ir piesaistījusi iedzīvotājus gan no Rīgas, gan citām Latvijas vietām. Rīga ir ekonomiskās aktivitātes reģionālais centrs.

Palielinoties pieprasījumam, tam uzreiz nesekos būvniecība. Tirgū ir samērā liels neizpārdoto mājokļu uzkrājums, kas tika uzcelts buma laikā. Būs nepieciešami aptuveni 5 gadi, lai šie krājumi tiktu realizēti, pieļauj apskata veidotājs, Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Tomēr Rīgas un tās apkārtnes premium klases dzīvokļu piedāvājumam ir potenciāls, jo patlaban tas pilnībā nespēj apmierināt pieprasījumu.

Komercīpašuma būvniecība pamatā būs saistīta ar eksportējošām nozarēm, proti, ražošanas ēku un noliktavu būvniecība. Savukārt pieprasījums pēc biroju un tirdzniecības telpu būvniecības vēl ir vājš un, visticamāk, tāds saglabāsies arī turpmākos pāris gadus.

Tādējādi pieprasījuma pamatā būvniecības sektorā būs ilgtermiņa investoru ienākšana, pieejamais finansējums, eksporta izaugsme un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, kā arī reģionālā politika.