Viņš gan skaidro, ka būtu grūti pateikt, kas vairāk ievainotu iedzīvotāju noskaņojumu – mērens cenu kāpums visiem vai ziņas par darbinieku atlaišanu un vismaz īslaicīgs bezdarba pieaugums.

«No ilglaicīgas izaugsmes viedokļa skatoties, štatu samazināšana, ja tā nepasliktina pakalpojumu kvalitāti, ir pareizā izvēle. Neapgalvošu, ka tās visas var izmantot jau tūlīt, dažos gadījumos vajadzīgi sākotnēji ieguldījumi, piemēram, apvienojot profesionālās skolas, bet šādas iespējas ir jāizmanto. Domāju, ka budžetā ir jāparedz virzība uz izglītības un veselības sistēmu optimizāciju, konkrētus lēmumus pieņemot vēlāk gada gaitā,» savu viedokli pauž eksperts.

Vēl cita nopietna alternatīva būtu straujāka NĪN paaugstināšana. Valdība plāno nākamgad papildus ar šo nodokli iekasēt tikai ap 7 milj. Ls. Savukārt pēc P.Strautiņa domām, vajag pacensties vēl: 7 milj. esot mazāk nekā 1% no gadā iekasētā IIN apjoma, šo divu nodokļu attiecība noteikti esot jāmaina straujāk.

Tomēr esot viens spēcīgs arguments par labu PVN celšanai. Pastāvot risks, ka nākamgad būs jāveic vēl papildus budžeta konsolidācijas pasākumi. Vienīgais brīdis, kad drīkst izmantot PVN celšanu, esot šogad, jo 2012.gada budžetā tas jau iespaidotu inflāciju periodā, kad tiks vērtēta Latvijas gatavība pievienoties eirozonai. Pārējos iespējamos pasākumus jāpatur rezervē 2012.gada budžetam.

«Ja es būtu valdības vietā, es tomēr izšķirtos vai nu par PVN celšanu par 1 procentpunktu vai vēl vairāk sašaurinātu produktu klāstu, uz kuriem attiecas samazinātās PVN likmes. No racionāli ekonomiskā aspekta būtu labāk darīt otro. PVN likmes tiek galvenokārt izmantots kā sociālās politikas instruments, taču ir labāki risinājumi. Taču es saglabātu samazināto likmi grāmatām un presei,» norāda P.Strautiņš.

Viņš gan piebilst, pat ja valdība izšķirsies celt PVN pamatlikmi, tas piebremzēs ekonomikas atlabšanu, bet to neapturēs, vismaz pats par sevi, atsevišķi ņemot, noteikti nē.

a/s Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka saprātīgāk būtu atcelt samazināto PVN likmi, jo tā šobrīd pildot sociālā atbalsta funkciju un kropļojot tirgu. Savukārt palielinātās PVN likmes palielinās inflāciju un mazinās iedzīvotāju pirktspēju, kas mazāk turīgiem iedzīvotājiem esot jākompensē, jo viņi šo palielinājumu izjutīšot vissāpīgāk.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende uzskata, ka PVN likmju paaugstināšanu varot salīdzināt ar «stopkrāna» noraušanu vilcienam, kas tikko uzsācis kustību – tikai vilciena vietā esot Latvijas ekonomika,» uzskata.

«Uzņēmēji izprot nepieciešamību veikt valsts budžeta konsolidāciju, lai arī katrs valsts izdevumu samazinājums nozīmē gausāku ekonomikas atveseļošanos. Tomēr skumji ir tas, ka valdība izvēlas iet vieglāko ceļu, nerēķinoties ar sekām, kādas likmju paaugstināšana radīs Latvijas ražotājiem un tirgotājiem.»